Opera Ņujorkā iestudēta saskaņā ar autoru vēlmēm – izrādē piedalās tikai tumšādainie mākslinieki, ieskaitot sešdesmit cilvēku kori (jāpiebilst, ka visi operas autori ir baltie). Porgijs un Besa ir amerikāņu operas klasika, darba pirmizrāde notika 1935. gadā Bostonā. Tajā skan viena no visu laiku populārākajām dziesmām – Summertime (to var dēvēt arī par āriju) –, taču tās kontekstu var saprast tikai operā. Darbība risinās XX gadsimta 20. gados un stāsta par dzīvi Dienvidkarolīnas pilsētas Čārlstonas trūcīgajā melnādaino kvartālā Ketfišrovā.
Porgija un Besas jauniestudējums, ko veidojis diriģents Deivids Robertsons un režisors Džeimss Robinsons, 2019. gada septembrī svinīgi atklāja Metropolitēna operas sezonu. Tradicionāli, reālistiski iestudētā izrāde ir piepildīta ar dinamiku un enerģiju, tā ir kļuvusi par vienu no lielākajiem sezonas hitiem. Kritiķi slavē uzveduma izcilo muzikālo kvalitāti un izpildījuma emocionālo dziļumu.
Džordžs Gēršvins ir raksturojis šo darbu kā folkoperu – tajā viņš ir paudis savus priekšstatus par melnādaino amerikāņu mūziku, blūzu, lūgšanām, raudu dziesmām un spiričueliem. Partitūrā komponists nav izmantojis jau eksistējošus garīgos skaņdarbus, bet radījis savus, kurus kombinējis ar opermūziku. Ļoti iespaidīgas un sarežģītas ir kormūzikas ainas. Operā ir jūtama arī Brodvejas mūziklu ietekme.
Porgija un Besas mūzika atspoguļo tumšādaino kopienas drāmu, humoru, māņticību, reliģisko degsmi, mīlestību pret dejošanu, taču pāri visam mūzika sludina šo cilvēku neapspiežamo, nesalaužamo garu. Opera pievēršas problēmām, kas ir aktuālas arī mūsdienās, – sociālajai nevienlīdzībai, bailēm no citādā, svešo demonizēšanai, vardarbīgai attieksmei pret sievietēm, seksuālajai izmantošanai un dažāda veida atkarībām.
Mūzikas vēsturnieki atgādina, ka Porgijs un Besa ir balto cilvēku uzburts melnādaino kopienas portretējums un tas var ierobežot opusa iedarbību, tāpēc teātri tiek aicināti iestudēt tumšādaino autoru darbus, kas vēsta par šo cilvēku pieredzi, kā arī veicināt iekļaujošu, daudzveidīgu jaundarbu rašanos.
Ņujorkas Metropolitēna operā visas sezonas garumā ir skatāma izstāde Black Voices at the Met, kas ir veltīta afroamerikāņu māksliniekiem, kuri ir uzstājušies uz šīs prominentās skatuves. Kontralts Mariana Andersone ir pirmā tumšādainā māksliniece, kura ir atveidojusi galveno lomu Metropolitēna operā, – 1955. gada 7. janvārī viņa šeit debitēja Ulrikas lomā Džuzepes Verdi Masku ballē. Ekspozīciju papildina Metropolitēna operas izdotais kompaktdisks Black Voices Rise, kurā ir iemūžināts spilgtāko tumšādaino solistu (viņu vidū ir Mariana Andersone, Roberts Makferins, Leontīne Praisa, Džesija Normena u. c.) sniegums Ņujorkas prestižākajā teātrī.
Latvijas publikas interese par Porgiju un Besu ir liela: operas tiešraide 1. februārī notiks divās Kino Citadele zālēs.
Informācija: www.forumcinemas.lv