Amerikāņu rokgrupa R.E.M. sen ieņēmusi siltu vietiņu to mūziķu
sarakstā, kurus Latvijā gaida visvairāk. Un ne tikai Latvijā —
lielākajos pasaules festivālos R.E.M spēlē uz galvenajām skatuvēm, un
cilvēku tur stāvgrūdām pilns. Hits Losing My Religion ir to visiem
zināmo dziesmu sarakstā, kurām atskanot gavilē un lec dejā pat tie, kam
nav ne jausmas, kas ir trīs burtu kombinācija R.E.M. Kaut šodien tā ir
ne mazāk slavena kā savulaik uz žogiem un sienām daudzviet uzskrāpētais
vai uztrieptais rupjais krievu vārds. Patiesībā no ASV Džordžijas štata
Atēnām nākušajai grupai Losing My Religion ne tuvu nav vienīgā labā
dziesma, un reiz tā jau Latvijā, Ķīpsalas hallē, ir uzstājusies.
12.septembra koncerts Arēnā Rīga būs otrais. Grupas seja dziedātājs un
tekstu autors Maikls Staips telefonintervijai nav dabūjams, bet R.E.M.
nav tikai viņš viens pats. Grupā neatsverama nozīme ir ģitāristam
Pīteram Bakam un basistam Maikam Millam, ar kuru izdodas sazvanīties
desmit minūšu garai intervijai. Maiks ir pazīstams kā basģitārists,
kurš spēlē arī taustiņinstrumentus, tāpēc viņa basa partijas ir
melodiskas un nebalstās tikai uz taisna ritma noturēšanu.
Uldis Rudaks. Vai priecājaties atgriezties Latvijā?
Maiks Mills. Jā, pat ļoti. Mēs patiešām visu laiku esam vēlējušies atkal nokļūt Latvijā un Baltijā, kas ir ļoti skaistas zemes. (Mills atbild īsi un steidzīgi, jo intervija notiek lidostā pa menedžera mobilo telefonu — aut.)
U.R. Iepriekšējā koncertā jūs iesildīja mūsu pašu Brainstorm.
Daži pēc inerces domāja, ka tā būs arī tagad, jo savulaik esat šo grupu
pat slavējuši. Tomēr šoreiz vedat līdzi savus iesildītājus We Are
Scientists, kas Latvijai ir dubultieguvums, jo viena pati šī grupa uz
atsevišķu koncertu šeit, visticamāk, neatbrauktu. Tāpat kā The Bravery
— iespēju redzēt to mums savulaik deva Depeche Mode.
M.M. Mēs, protams, katrā valstī varam izvēlēties vietējos mūziķus, bet
labāk tomēr piedāvājam ko jaunu. Izpētām to grupu sarakstu, kas
pieejamas turnejai, un izvēlamies, kas pašiem patīk. Ir dažas patiešām
lieliskas grupas, kas spēlē ar mums šajā turnejā. Editors ir
fantastiska!
U.R. Vai tāpēc, ka ļoti izklausās pēc Joy Division?
M.M. Jā, iespējams, mēs savulaik esam klausījušies Joy Division, un mums ļoti patika, bet Editors ir fantastiska uz skatuves. Elbow — arī laba grupa. The Guillemots — dažus koncertus esam nospēlējuši kopā. Esam priecīgi spēlēt kopā ar šīm grupām.
U.R. Līdzīgi kā U2, arī R.E.M. pēdējos ierakstos metusi pie malas eksperimentus un spēlē līdzīgi kā savā agrīnajā periodā. Vai Rīgas koncertā būs daudz no jaunā albuma?
M.M. Mēs parasti spēlējam kādas sešas dziesmas no Accelerate (R.E.M. šīgada albums — aut.), ir daži hiti, ko mēs spēlējam vienmēr, bet viss pārējais mainās katru nakti, un mēs patiesībā iepriekš nezinām, kuras dziesmas spēlēsim.
U.R. Parasti jums koncertos ir papildu mūziķi, kas spēlē taustiņus un bungas. Kas būs Rīgā?
M.M. Šoreiz mums nav atsevišķa taustiņinstrumentālista, jo šajā turnejā neizmantojam daudz sintezatoru, un tajās retajās vietās uzspēlēju es pats, bet mums ir otrs ģitārists un bundzinieks.
U.R. Vai uzturat kontaktus ar savu bundzinieku Bilu Beriju, kurš atstāja grupu 1997.gadā?
M.M. Jā, mēs runājamies pa telefonu un sazināmies pa epastu.
U.R. Vai viņam patīk jaunie albumi?
M.M. Jā, viņš ir liels fans. Viņam ļoti patīk.
U.R. Atnāk arī kādreiz uz koncertiem?
M.M. Kad spēlējām Džordžijas štatā, bija atnācis, un mums, protams, bija liels prieks viņu redzēt.
U.R. Vai grupā joprojām esat saglabājuši draudzīgas attiecības un neesat noguruši cits no cita?
M.M. Esam ļoti labi draugi, un domāju, ka tas ir vienīgais, kādēļ tik
ilgi turamies kopā. Tas nebūtu iespējams, ja mums nepatiktu šāda
kompānija.
U.R. Par to liecina arī fakts, ka neesat paņēmuši jaunu bundzinieku
Bila Berija vietā, tāpat kā mūsu Brainstorm nepaņēma jaunu basistu, kad
zaudēja savu dalībnieku.
M.M. Jā, mums jau gadiem ilgi patīk spēlēt ar Bilu Rīflinu, kurš noteikti tagad ir R.E.M. štata bundzinieks, tomēr viņš nav viens no mūsu grupas. Mēs esam trīs — es, Maikls un Pīters.
U.R. Nesen pie mums, lai lieku reizi atgādinātu par gaidāmo koncertu, tika izplatīta ziņa, ka jūsu dziedātājs Maikls Staips pametīs ASV un pārcelsies uz dzīvi Apvienotajā Karalistē, ja gaidāmajās prezidenta vēlēšanās uzvarēs republikāņu pārstāvētais kandidāts Džons Makeins. Kā tad Maikls līdz šim ir spējis dzīvot valstī ar prezidentu Džordžu Bušu, kuru viņš vispār nevarot ciest?
M.M. To viņš neteica tik nopietni, kā daudzviet izskanējis. Mēs visi atbalstām demokrātu kandidāta Baraka Obamas kandidatūru, bet neviens no mums nepametīs valsti, ja viņš vēlēšanās neuzvarēs. Tur jau ir tā atšķirība starp politiķiem un mūziķiem vai māksliniekiem, ko preses pārstāvji reizēm nesajūt. Mūziķi savos izteikumos mēdz fantazēt, ironizēt, improvizēt un pārspīlēt tāpat kā dziesmu tekstos. Viņi ir emocionāli — tāpat kā kaislīgi mīlētāji, kuri var strīda karstumā nosolīties, ka viens otru nogalinās, bet reti kurš to izdara. Lielākoties pēc mirkļa jau salabuši un pasmejas par saviem izteikumiem. Politiķi tā nedrīkst, jo viņus uztver burtiski.
U.R. Jūs tiekat uzskatīti par tiem, kuri visspilgtāk iezīmē postpankroka pāreju uz mūsdienu alternatīvo roku. Ko par to domājat paši?
M.M. Iespējams, tā arī ir, bet katrā ziņā tas nav nekas tāds, par ko es īpaši aizdomājos.
U.R. Kad runāju ar The Stooges ģitāristu Ronu Eštonu, kurš tiek uzskatīts par jauna ģitārspēles stila aizsācēju, viņš arī atbildēja, ka pats tā nedomājot.
M.M. (Iesmejas.) Jā, ja runājam par Stooges, esam lieli viņu cienītāji. Es domāju, katrs mūziķis paņem kaut ko mazliet no visām grupām, kas viņam patīk, bet nevajag ņemt par daudz.
U.R. Reiz mazā koncertā Stokholmā dzirdēju, ka spēlējat Igija Popa Passenger.
M.M. Jā, jā. Mēs esam spēlējuši arī No Fun un I Wanna Be Your Dog. Mēs nespēlējam svešas dziesmas bieži, bet, kad to darām, lielākoties tās ir Stooges kaverversijas.
U.R. Arī šoreiz kaut ko tādu sagaidīsim?
M.M. Nē, mēs tās nespēlējam turnejās, bet atsevišķos koncertos.
U.R. Vai bez jums pašiem uz skatuves redzēsim vēl kaut ko, kas papildinās šovu?
M.M. Jā, mums ir lielisks video, bet par to nevarēšu neko daudz pastāstīt, jo lielākoties esmu uzgriezis ekrāniem muguru. Visi saka — izskatoties labi.
U.R. Vai Rīgā uzkavēsieties ilgi?
M.M. Pavadīsim nakti. Es došos uz pilsētu baudīt nakts dzīvi. Iepriekšējā reizē biju vienā klubā, kur man ļoti, ļoti patika, un centīšos to atrast atkal. Nosaukumu gan neatceros.
U.R. Rīgā gan daudz kas ir mainījies: klubi un krogi tiek slēgti, un to vietā top citi. Nav tādas senas izklaides vietu vēstures, kā esmu redzējis Anglijā, — krogs, kas stāv jau vismaz simt gadu.
M.M. Jā, bet mums Rīga pati par sevi šķiet ļoti skaista pilsēta — arhitektūras pieminekļus taču gluži nejauc nost, vai ne?
U.R. Nē, bet brīvās vietas ar stikla ēkām aizbūvē gan. Vai Rīgā esat ieplānojuši kādas tikšanās ar presi, faniem vai tamlīdzīgas aktivitātes?
M.M. Nē, tu esi vienīgais, kas mūs šoreiz intervē. Ir ļoti grūti strādāt ar presi turnejas laikā, jo mums ir jākoncentrējas koncertiem, kas šobrīd ir pati svarīgākā lieta.