***
Mēs esam roboti
Pirmie šīgada izsludinātie mākslinieki – elektroniskās mūzikas pionieri Kraftwerk –, jādomā, ievērojami palielinās festivāla līdz šim aptverto auditorijas slāni. Līdzās hipsterīgajiem mūsdienu aktuālās mūzikas cienītājiem vismaz sestdien, kad uzstāsies Kraftwerk, būs ieradušies mūzikas vēsturnieki, pētnieki un melomāni, kuri līdz šim tādā masu festivālā savu kāju nav spēruši. Tomēr Kraftwerk nav tikai visu turpmāko mūzikas attīstību ietekmējuši veterāni, kuru priekšā būtu jānoņem cepure un galva jānoliec. Viņi arvien, tāpat kā pagājušonedēļ festivālā Summer Sound Liepājā redzētie Pet Shop Boys, dzīvo līdzi laikam, veidojot mūsdienīgus savu klasisko kompozīciju aranžējumus un skatuves šovu vizualizācijas, – šoreiz Kraftwerk nosaukumam klāt pievienotais simbols 3D droši vien nozīmē, ka klausītājs tiks burtiski ierauts grupas muzikālajā telpā un kļūs par daļu no šī piedzīvojuma.
60. gados Lielbritānijā un Amerikā attīstoties rokmūzikai, Vācijas skaņražu vairākumam atlika vien sekot šajās valstīs notiekošajam, jo pēc klasiskās mūzikas, maršiem un šlāgeriem nest kaut ko jaunu mūzikas pasaulei vāciešiem jau ilgi nebija izdevies. 60. gadu beigās daži radoši Vāczemes ļaudis sāka eksperimentēt ar rokmūziku, izraisīdami vilni, ko britu prese nevarēja nepamanīt, ironiski to sākot dēvēt par krautroku.
Kraftwerk dibinātāji Ralfs Hiters un Florians Šneiders satikās, studējot improvizāciju komponista, izcilā pianista un mūzikas kritiķa Roberta Šūmaņa vārdā nosauktajā Diseldorfas Mūzikas augstskolā. Arī viņi iesaistījās tā sauktajā krautroka kustībā, taču ar laiku arvien vairāk sāka aizrauties ar elektroniskajiem instrumentiem, noliekot sākotnēji izmantotās flautas, ģitāras, saksofonus, vijoles, dzīvās bungas un citus klasiskos instrumentus malā. 1973. gadā viņi sāka izmantot vokoderu, kas padarīja Ralfa Hitera vokālu spocīgi līdzīgu sintētiski radītai robota balsij, kas uz visiem laikiem kļuva par Kraftwerk rokraksta spilgtāko iezīmi.
Ar divriteni uz koncertu
Mūziķi iedvesmojušies no ikdienā apkārt dzirdamajām skaņām, ko izraisa kustība, par to liecina arī viņu albumu nosaukumi Autobahn (1974), Trans-Europe Express (1977) un Tour de France Soundtracks (2003), kas veltīts slaveno riteņbraukšanas sacensību simt gadu jubilejai, jo Ralfs Hiters esot liels šī pārvietošanās un sporta veida fans. Jau 1983. gadā Kraftwerk izlaida singlu ar šādu nosaukumu, tātad pilns šai tēmai veltītais albums bija arī singla divdesmit gadu jubileja, un abu vāciņos izmantots viens un tas pats attēls, kas ņemts no Ungārijas 1953. gada pastmarkas.
Klīst leģendas, ka savulaik Ralfs Hiters turnejās licis apturēt autobusu un atlikušos simt kilometrus līdz koncertu vietai veicis ar divriteni. Visticamāk, pašlaik savos 67 gados viņš to vairs nedara, taču tik un tā visiem autovadītājiem, kas gatavojas braukt uz Salacgrīvu sestdien, jāuzmanās, vai pa ceļa malu nebrauc kāds ļoti īpašs velosipēdists, kuru pavada apsardzes helikopters un motociklistu eskorts, jo pavadītāji ar automobiļiem tomēr par daudz ierobežotu satiksmi, kurai, tāpat kā mūzikai, nekad nav jāapstājas, kā Kraftwerk vēstī citā savā skaņdarbā Musique Non Stop.
Pašlaik grupā kopš tās dibināšanas palicis vien Ralfs Hiters. Klauss Dingers un Mihaels Roters pameta Kraftwerk jau agrīnā stadijā – 70. gadu sākumā – un izveidoja citu revolucionāru grupu Neu!; Karls Bartoss aizgāja 1990. gadā, lai vēlāk muzicētu kopā ar New Order, The Smiths un Pet Shop Boys dalībniekiem supergrupā Electronic un izdotu divus soloalbumus. Otrs Kraftwerk dibinātājs Florians Šneiders kolektīvu pameta 2008. gadā.
Kraftwerk izraisīja ne vien Neue Deutsche Welle kustību Vācijā, bet iedvesmojusi jaunā viļņa, roka un sintpopa mūziķus visā pasaulē no Deivida Bovija, Blondie, Joy Division, Depeche Mode un U2 līdz Daft Punk, Bjorkai, The Prodigy un Fatboy Slim. Neskaitāmi mūziķi izpildījuši vācu mākslinieku dziesmu kaverversijas, izmantojuši viņu ritmu un skaņu paraugus. Kraftwerk uzstāšanos noteikti nedrīkst palaist garām.
Kraftwerk koncerts festivālā notiks sestdien, 19. jūlijā, plkst. 23 uz Lattelecom skatuves.
***
Bristoles viltīgās skaņas
Bērnībā vecmāmiņa, kura audzināja nākamo Bristolē dzimušo mūziķi ar pseidonīmu Trikijs (Tricky – tulk. no angļu val. – viltīgs, sarežģīts, nedrošs), atļāva viņam kavēt skolu un mājās skatīties vecas šausmu filmas. Tas atstāja dziļas pēdas Adriana pasaules uztverē, tāpat kā pieredzētie nežēlīgie radinieku konflikti un tīņa gados pavadītais laiks cietumā. Astoņpadsmit gadu vecumā viņš iesaistījās repa grupā Fresh 4. Pēc piedalīšanās Massive Attack debijas albumā Blue Lines Trikijs vēlāk par triphopa pionieriem dēvēto grupu atstāja, lai veidotu savus sologabalus, kuriem ir radniecīgs skanējums.
Trikija biogrāfijā neizvairīties no dzeltenās krāsas – 90. gados viņam bijušas īslaicīgas attiecības ar Bjorku, par kurām viņš vēlāk izteicies, ka Islandes zvaigzne ļoti rūpējusies par viņu, tomēr sapratusi, ka Trikijs nav pietiekami labs un stiprs viņai līdzās. Tīklā atrodamajam abu muzikālās sadarbības auglim, ja vien tas nav mashup, komentāros lielākoties veltīta tā nosaukumā skanošā frāze: "Keep Your Mouth Shut!"
Trikija koncerts festivālā Open'er Polijā pirms dažiem gadiem bija lielisks, un tā pēcgarša – ausīs vēl ilgi skanošais basģitāristes spēlētais motīvs pārklājās ar fantāzijā balstītu repa vokālu, kam raksturīgais krekšķis nav sajaucams ne ar vienu citu. Viņa parādīšanās jau nokomplektētajā Positivus dalībnieku sarakstā daudziem mūzikas cienītājiem bija patīkams un nozīmīgs programmas papildinājums.
Septembrī gaidāmajam albumam Trikijs devis nosaukumu Adrian Thaws, kas ir viņa īstais vārds. Interesantas savu sakņu apzināšanās paralēles ar mūsu Gacho, kuram bija albums Gatis Irbe, tiesa gan, pirms pieciem gadiem.
Trikijs uzstāsies sestdien, 19. jūlijā, plkst. 22 uz Nordea skatuves.
***
Liktenīgās būtnes atgriešanās
Angļu mūziķes Annas Kalvi uzstāšanās festivālā Positivus būs patīkama atkalredzēšanās kopš viņas fantastiskā koncerta koncertzālē Palladium Rīga 2011. gadā. Anna apbur ar visu – savām dziesmām, spēcīgo balsi, kas hipnotiskās iedarbības ziņā tikusi salīdzināta ar PJ Hārviju, Sūksiju no Siouxsie and the Banshees, pat ar Edīti Piafu, ģitārspēli, kurā viņa vizuāli atgādina arfisti un no instrumenta izvilināto skaņu blīvuma dēļ – Džimiju Hendriksu, un arī savu liktenīgās sievietes skatuves tēlu – spilgti sarkanajām lūpām, klasiskajiem tērpiem un caururbjošo, dusmīgo acu skatienu, kas ļoti kontrastē ar viņas meitenīgi kautrīgajām un maigajām publikas uzrunām starp dziesmām.
Pēc Annas Kalvi koncerta vēl ilgi var dzīvot tā iespaidā, tāpēc viņu nevar īsti uzskatīt par mākslinieci, kas piemērota festivāliem, kur nākamais koncerts bez žēlastības aizkrāso iepriekšējā iespaidus. Tos būs iespējams atjaunot turpmākajās nedēļās, pamazām šķetinot daudzo muzikālo nospiedumu slāni un gaidot brīdi, kad viņa atkal ieradīsies pie mums ar atsevišķu koncertu, vai pat dodoties tikties ar viņu ārzemēs. Vislabāk, šķiet, to būtu darīt Parīzē.
Anna līdz šim izdevusi divus albumus, no kuriem pirmo studijā Francijā producējis Robs Elliss, kurš pazīstams kā PJ Hārvijas, Placebo un Mariannas Feitfulas albumu skaņu arhitekts, dažās dziesmās klavieres spēlē un fona vokālus dzied Braiens Īno, kura piedalīšanās ierakstu sesijas mūziķa, nevis producenta statusā izsaka daudz vairāk nekā albuma noformējums, kas to noteikti padarījis par vienu no vizuāli skaistākajiem šajā desmitgadē.
Anna Kalvi uzstāsies sestdien, 19. jūlijā, plkst. 19 uz Lattelecom skatuves.
***
Dzīvo ātri, mirsi jauns
Britu psihedēliskā roka grupa Temples vēl ir pavisam jauna – tikai šogad tā izdevusi savu debijas albumu Sun Structures, taču jau paspējusi iesildīt The Rolling Stones Londonas Haidparkā un izpelnījusies atzinīgus vārdus no Oasis līdera Noela Galahera. Intervijā KDi mūziķi stāsta, ka tāpat kā daudzi citi iedvesmojušies no saviem mīļākajiem ierakstiem un to vizuālā pasniegšanas veida, kas rosinājis iztēli, aizvedot aizraujošā ceļojumā. Tāpat kā Kula Shaker, Black Rebel Motorcycle Club un Primal Scream, arī viņu favorītu sarakstā esot lielākoties britu 60. un 70. gadu grupas – Pink Floyd (Temples dalībnieku iecienītākais Pink Floyd albums ir More, dziesma – The Nile Song), Fairport Convention, The Pretty Things, The Moody Blues.
Temples dziesmas tiek rakstītas tieši studijā: "Tas paātrina procesu. Kad tev nav demo ierakstu, uz kuriem balstoties tu centies idejas pilnveidot, – tu vienkārši strādā spēlējot, līdz dziesma gatava." Vēsture stāsta, ka psihedēlija iet roku rokā ar narkotiku lietošanu – tā tas bijis gan ar 60. gadu grupām, gan arī Primal Scream, kad grupa rakstīja savu slaveno 1991. gada albumu Screamadelica, – mūziķi esot izlietojuši milzīgu narkotiku daudzumu un, iesildot Depeche Mode, uzsēdinājuši uz kokaīna un heroīna Deivu Gahanu. Temples ir lakoniski un – līdzīgi kā daudzi jaunībā – uzsver, ka vēlas dzīvot ātri un mirt jauni. Grupa The Dandy Warhols kļuva populāra pēc tam, kad slavena džinsu kompānija izmantoja tās dziesmu savā televīzijas reklāmā. Temples šādu likteni nevēlas, jo uzskata, ka reklāmas pazudina dziesmas. Mums atliek doties uz koncertu un saprast, vai esam vienisprātis ar slaveno Noelu vai tomēr ne.
Temples uzstāsies svētdien, 20. jūlijā, plkst. 21.45 uz Nordea skatuves.