Uzvaras rozes pieskāriens

līdz vakar vakaram nebija dzirdējis neko vairāk, kā vien dažas Sigur Ros "dziesmiņas". Gribētos pielikt kaut ko vēl pie sajūtas "kā pēc labas grāmatas vai filmas izbaudīšanas", bet nerodas īsti vārdi. Varbūt viens no spēcīgākajiem blakusefektiem bija teju pilnīga izvairīšanās no uzspēles vai spēles uz publiku, kas, faktiski, daudzu mākslinieku koncertdarbu pārvērš par tirgošanos ar savām idejām. Gluži pretēji, kad visus ielīksmojušais Goddledigook (ja pareizi saprotu raksta autora pieminēto dziesmu sarakstu) publikā raisīja vieglprātīga final cut cerības, tika piedāvāts Popplagid, kas sastindzināja vai nohipnotizēja visus atelpas alcējus. Un tad pēdējā dziesma, kas paralēli bērna čalām un dažu defektīvu klausītāju sarunām neatstāja neko citu, kā vien pilnas laimes sajūtu.