Valdis Atāls. Dvēseles dīvainais šifrs

Izdzirdot apzīmējumu "bards", acu priekšā "iznirst" nātnās drānās tērpts bārdains vīrs ar ģitāru, kas izdzied visu to, kas notiek acu priekšā… "Tikai nevajag sajaukt ar dziesminiekiem," norāda V.Attāls — bards paceļ dzeju augstākajā emocionālajā līmenī, ne vien izpilda citu sacerētus tekstus un melodijas. "Vienkāršība ir barda, dzīves ceļinieka, patiesā atslēga," pauž V.Atāls, to arī varēs novērtēt festivālā, kurā piedalīsies vairāki latviešiem labi zināmi mākslinieki, to vidū arī Austra Pumpure, Andris Kārkliņš, kā arī viesi no citām valstīm — īru bards Brendons Monagans, dānis Nikolajs Engstroms, lietuvieši Andrius Kuļikausks un Ģiedrus Abačausks. Nesakošļātas domas Krievu dzejniekiem bieži vien ir vēlēšanās dziedošā balsī lasīt dzeju — nākamā pakāpe jau ir dzeju pārvērst dziesmā. Taču barda izpildījumā tai jābūt personiskai, saprotot, kādēļ tieši to, ko saki, gribi pavēstīt visai tautai vai atsevišķam cilvēkam. Nav nekāda abstraktuma kā estrādes dziesmās — Atāls tās sauc par jau iepriekš sakošļātām, lai vieglāk iebarot… Viņaprāt, loģiski neesot uztverams gados jauns bards. "Kas tad jaunībā ir būtiski, izņemot dzimumtieksmi?" V.Atāls retoriski jautā. Un turpina — lai būtu bards, ir jāizdzīvo dažādas traumas, jānoiet dzīves ceļš, lai saprastu likumsakarības — ne tikai tēlu, bet arī simbolu līmenī. Taču, lai arī ģeniāli bardi nevarot būt jauni, V.Atāls atzinīgi izsakās par Imantu Daksi, kurš emocionālo nianšu trūkumu aizstājot ar misticismu.Apmeklēt negatavojoties Festivālā Valdis Atāls vadīs īpašo sadaļu Brīvais mikrofons, kurā uz skatuves varēs kāpt katrs, kam ir ko teikt. "Pirmais bards bija Tālavas taurētājs," literāri vēsturiskas paralēles velk V.Atāls. "Iedomājies — uzkāpj uz skatuves dzejnieks, nolasa daļu sava dzejoļa, pēc tam ar tauri nospēlē melodiju," ainu uzbur bards. Spēt radīt vajadzīgo tēlu un noskaņu, arī tas piederas barda būtībai. Pieņēmums, ka bardi no mūzikas instrumentiem izmanto vien ģitāras, ir maldīgs — citi spēlē vijoli, citi stabuli. Ģitāra gan ir izplatītākā, jo tas ir viegli apgūstams instruments. Turklāt pašmāju bardu kustība iespaidojusies no krieviem — Vladimira Visocka, Bulata Okudžavas, kuri lielu daļu izpildījuma manieres pārņēmuši no krievu senajām balādēm. "Tās ir vairākos līmeņos, taču šifrs ir dīvains," atziņās dalās V.Atāls. "Stāsts it kā par izbēgušu cietumnieku — ieklausoties dziļāk, saproti, ka par brīvības garu," Atāls mudina meklēt jēgu apslēptākajos slāņos. Kāpēc gan apmeklēt bardu mūzikas festivālu? "Ir vērts — tikai nevajag īpaši gatavoties, lai nesanāk vilties," iesaka V.Atāls. Jo labāk, kad spriedums rodas pašam, ne no citiem noklausīts. *** Folka festivāls Bardu rudens 2008 16. un 17.septembrī no plkst.19.00 RKAC Imanta, Anniņmuižas bulvārī 29. Ieejas maksa — Ls 3.