Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Valsts svētkos tiešraidē būs skatāms pirmās latviešu nacionālās operas Baņuta koncertuzvedums

Rīgas Latviešu biedrība Latvijas valsts 102. gadadienā - 2020. gada 18. novembrī plkst. 19 tiešraidē no RLB Lielās zāles aicina uz koncertuzvedumu Pirmajai latviešu nacionālajai operai Baņuta – 100, informēja uzveduma veidotāji.

"Laikā, kad Latvijas kultūru un sabiedrisko dzīvi nospiedis Covid-19 izraisītās krīzes slogs, operas Baņuta simtgades atcere Rīgas Latviešu biedrības 152. gadskārtā un Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā 2020. gada 18. novembrī  ir gan kā nacionālās kultūras ilgtspējas apliecinājums, gan apliecinājums senākās latviešu organizācijas – Rīgas Latviešu biedrības – darbības nepārtrauktībai, arī mūsdienīgs atgādinājums par to trauksmaino laiku  pirms 100  gadiem – 1920. gada pavasari, kad, pārvarot grūtības, auga Latvijas valsts, kad pirmo reizi tika iestudēta pašiem sava - latviešu - nacionālā oriģinālopera," pauž Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji.

Koncertuzvedumā Pirmajai latviešu nacionālajai operai Baņuta - 100  koncentrētā veidā divu klavieru pavadījumā, sekojot pirmās latviešu nacionālās operas libreta oriģinālam, skanēs operas nozīmīgās un skaistākās ārijas un dziedājumi jaunu, daudzsološu solistu Laimas Krīgeres (soprāns), Jura Jopes (tenors), Riharda Millera (baritons), Tatjanas Kalniņas (alts), Edgara Ošleja (bass), Daiņa Kalnača (tenors) izpildījumā. Operas sižetam sekot un Artūra Krūmiņa libreta oriģināla poētisko tekstu atklāt palīdzēs Vēstītājs – JRT aktieris Gundars Āboliņš. Pie klavierēm– koncertuzveduma muzikālais vadītājs prof. Ventis Zilberts un pianiste Inguna Puriņa. Diriģents – prof. Viesturs Gailis, vokālā konsultante – prof. Zigrīda Krīgere. Koncertuzvedums tapis Gunta Gailīša režijā, scenārija autore – Stella Līpīte. 

"Operas Baņuta koncertuzvedums, ko  Rīgas Latviešu biedrība veido ar dziļu pietāti pret Artūra Krūmiņa libreta oriģinālu un Alfrēda Kalniņa mūzikas tradicionālo skanējumu, Latvijas dzimšanas dienā izskanēs kā cieņas pierādījums mūsu nacionālās kultūras ceļa aizsācējiem, apliecinājums tradīciju pārmantojamībai, to dzīvotspējai un aktualitātei mūsdienu pasaulē, nodrošinot nacionālās kultūras ilgtspēju, neskatoties uz apdraudējumiem un krīzēm, ko nes mūsu dinamiskais un pārmaiņām bagātais laiks," sola rīkotāji. 

Alfrēda Kalniņa opera Baņuta (libreta autors – Artūrs Krūmiņš) uzšķīra pirmo lapaspusi latviešu nacionāloperas klasiskajā repertuārā. Bet sākums tam visam ir meklējams 1903. gadā, kad latviešu mūzikas dzīves galvenā virzītāja un vadītāja Rīgas Latviešu biedrība (RLB) un tās Mūzikas komisija izsludina publisku sacensību – konkursu latviešu nacionālās operas tekstam (libretam). Konkursam tika iesniegti septiņi darbi. Mūzikas komisijas žūrijā bija tā laika atzītas kultūras prominences – J. Vītols, T. Zeiferts, A. Jurjāns, E. Dārziņš. No iesūtītajiem manuskriptiem eksperti atzina vienu – Baņutu ar moto "…uz laimi! Un nomirt – tikai brīdis", kura autors bija arhitektūras students Artūrs Krūmiņš. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas sākās aktīva darbošanās un vairāki komponisti bija gatavi rakstīt jauno operu; taču lielie politiskie satricinājumi 20. gadsimta pirmajā pusē attālināja mūsu pirmās operas piedzimšanu un tās uzveduma tapšanu.

Opera Baņuta tapa un pirmizrādi piedzīvoja sarežģītajā laikā, kad tika būvēti un stiprināti Latvijas valsts pamati, savā veidā apliecinot Latvijas valstiskumu. Komponists Alfrēds Kalniņš operu Baņuta raksta Liepājā 1918.–1919. gadā. Nozīmīga loma operas tapšanā ir arī Andrejam Frīdenbergam - advokātam, mecenātam un vēlākajam Rīgas pilsētas galvam (1920.-1921.), kura neatlaidīgi mudināts, komponists Alfrēds Kalniņš uzņemas misiju radīt jaundibinātās Latvju Operas (vēlākās Latvijas Nacionālās operas) mākslinieku saimei un visai latviešu tautai tik  nepieciešamo pirmo latviešu nacionālo oriģināloperu. Operas Baņuta pirmizrāde notika 1920. gada 29. maijā Latvijas Nacionālajā operā. Operas Baņutas ceļš tās 100 gadu pastāvēšanas vēsturē ir gājis kopsolī ar mūsu valsts likteņgaitu gan prieka un svinīga pacēluma, gan izmisuma un traģikas pilnos brīžos. Tā ir skanējusi arī tālu pasaulē, vēstot par mūsu romantisko pagātni, mūsu pasaules skatījumu un izjūtu, bagātajām tradīcijām un pārdzīvojumiem.

Interneta tiešraide būs pieejama Rīgas Latviešu biedrības Facebook profilā.  

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja