Koncertā skanēs arī Vestarda svelmaino vasaras sajūtu tvērums klavieru kvintetā +33 C, kuru viņš pirmatskaņojis pagājušā gada vasarā pianistu festivālā Francijā un nu spēlēs kopā ar Spīķeru kvartetu, tāpat kā P. Vaska Fruit of Silence (Klusuma auglis) versijā kvartetam un klavierēm. Savā solo priekšnesumā Šimkus atskaņos arī P. Vaska Rudens mūziku, pianistam personiski vismīļāko cikla Gadalaiki daļu. "Varbūt tāpēc, ka rudens man ir īpaši iedvesmojošs gadalaiks, pašam dzīvojot tik tuvu dabai. Vaska klātbūtne manā dzīvē ir ārkārtīgi nozīmīga. Man ir prieks, ka varu viņa mūziku spēlēt bieži un daudzviet pasaulē," pianists paskaidro.
Sapņu ainas. Deviņas etīdes klavierēm Vestards Šimkus radījis speciāli savai 26. novembrī gaidāmajai soloprogrammai Lucernā. "Cikls sastāv no deviņiem maniem sapņiem jeb iracionāliem zemapziņas uzplaiksnījumiem, kad sapnī pēkšņi atrodos kādā vidē vai situācijā bez apjausmas par to, kā tur esmu nonācis," atklāj V. Šimkus. Pirmajās piecās daļās (Plūdu vārti, Čūskas, Sudrabtumšie koki, Peldošās zvaigznes, Cunami) sastopamies ar konkrētām daudziem pazīstamām sapņu ainām, sestā ir veltījums spilgtam, taču pēc pamošanās uzreiz aizmirstam sapnim, septītā - atšķirīgajai laika izjūtai sapņos un īstenībā. Cikla priekšpēdējā minimālistiskā daļa Īstenība ievērojami atšķiras no pārējām, taču kulminācijas brīdī sagrūst, lai pārietu noslēdzošajā daļā, kurā, Vestarda vārdiem, "notis kā lodes vajā savu klausītāju līdz pat pēdējam akcentam, kas var simbolizēt gan nāvi sapnī, gan pamošanos".
V. Šimkus mēdzot redzēt ļoti spilgtus, zīmīgus sapņus, kuros savijas visneiespējamākās lietas. "Tās veido pašas savu realitāti, un tas ir līdzīgi tam, kā galvā iešaujas muzikālās idejas un kā tās ģenerē cita citu," pianists salīdzina, ka arī sapnī katrs atgadījums raisa nākamo, notiek ķēdes reakcija. Mūziku un sapņus apvienojot, varējis rasties cikls - gan par konkrētām sapņu ainām, gan laika plūsmu, sapņiem kā tādiem un realitāti uz sapņu fona. "Šis nebija gadījums, kad sāku rakstīt uz baltas lapas. Stundām meklēju zemapziņā, improvizēju. Gribēju dzīvot līdzi," viņš paskaidro. "Man nav nepatīkamu sapņu, vienmēr jūtos labi, nejūtos apdraudēts. Apjūsmoju detaļas, gaismu, nekoncentrējos uz darbību. Etīdē Aizmirstais sapnis esmu paklanījies J. S. Baham, izmantojot viņa Franču uvertīras sarabandas nošu ilgumus. Šis sapnis ir barokāls, tāls, sirreāli netverams, sajūta par to, kas ir bijis, bet nav īsti definējams."
Vai tā ir tikai sagadīšanās, ka V. Šimkus pēdējā laikā arvien vairāk parādās tieši kā pianists, kurš koncertos spēlē savas kompozīcijas? "Tā pamazām veidojas mana mūziķa seja. Lucernas solokoncerta programmu esmu veltījis tikai pianistu rakstītai mūzikai. Mūzikas vēsturē tā ir normāla parādība, un tikai pēdējā laikā komponisti paši vairs nav atskaņotājmākslinieki," stāsta V. Šimkus, kurš Lucernā līdzās F. Lista Nāves dejai atskaņos Feručo Buzoni Baha korāļprelūdiju transkripcijas un ģeniālā Baha interpreta Glena Gūlda 5 skaņdarbus klavierēm. V. Šimkus tos ierakstījis CD, taču nekad neesot spēlējis koncertos. Viņa koncerts Lucernā iekļauts sērijā Debitanti, un mūziķis ir gatavs, ka "te būs visas pasaules pianistu elite".
Šosezon pianistu bieži dzirdēs Francijā, kur drīz nāks klajā jauns viņa albums, kas veltīts Rahmaņinova mūzikai. Pēc prezentācijas koncerta 5. oktobrī Parīzē vēl notiks koncerti 15., 17. un 19. oktobrī Rīgā, Cēsīs un Rēzeknē. Vēl viens solokoncerts Parīzē gaidāms februārī. Bet jau 24. septembrī Vācijā, Tībingenē, Vestards koncertēs uz pasaulē lielākajām klavierēm. Tās ir gigantiskas, divos stāvos, un tās ir būvējis latviešu klaviermeistars Dāvids Kļaviņš. Neparastajā koncertā uzstāsies arī Vestarda māsa Aurēlija Šimkus, un abi spēlēs katrs savu mūziku.