Vīru kopa Vilki 20 gadu jubileju atzīmēs ar koncerttūri

Ar interesi izlasīju Arņa Balčus domas par mūsu fooltkuba „Rīga” otro jubilejas izstādi, pirmā , kā zināms ir VEF kultūras namā, trešā būs augustā, turpat RMT.Noteikti nevaru neko pasacīt par kluba vēsturi, neesmu tik zinošs vai piedodiet, vecs . Tajos gados nefotografēju vispār – nebiju sācis, par klubu , protams biju dzirdējis, un vai katrā tolaik populārajā žurnālā „Māksla” kluba dalībnieku bildes skatījis. Tas par vēsturi.Kas no tā, kas ir redzams šajā izstādē ir vai nav māksla – vienalga foto vai cita veida radoša izpausme? Tas gan tāds jautājums, kā sacīt jāsaka – mūžīgs. Manuprāt, vienīgais patiesais kritērijs ir laiks, kuram paejot, kādi darbi joprojām ir saistoši, svaigi vai aizķeroši. Ja tā nav, piedodiet, mīļie šodienas foto censoņi, neko darīt. Vieta kur šie vai citi darbi apskatāmi ir svarīga, bet ne noteicošā. Jā, protams, ūķi vai kafejnīcas ir gaumes lieta. Man, piemēram, vislabākā izstādes vieta šķiet Centrālās dzelzceļa stacijas laukums. Brīnišķīga vieta, vistuvāk tautai, nevis īpašajai foto izstāžu apmeklētāju publikai. Vietas izvēlē, gan visbiežāk pašu autoru vēlmes, kā parasti, nesaskan ar iespējām. Turklāt par minēto tālaika blatu* – Arni, vai šodienas demokrātijas vējziedu laikos parasts mirstīgais tiktu, piemēram, Mākslas muzejā? Mums vēl ir daudz izcilu fotomākslinieku, kuri būtu tās vietas vērti. Grants , Ruka un Sļusarevs šajā vietā bija izņēmumi, nevis likumsakarība. Vai kļūdos?Kad varu, skatos citu Latvijas un ārvalstu autoru bildes un domāju – kas tad ir mūsdienu foto māksla. Mēģinu to apjēgt. Grūti. Nenoliedzu neviena foto žanra tiesības būt, tikpat pašsaprotami paturu savas tiesības nemainīt savas domas, izlasot kāda nozares apdzietāja kārtējo slavas himnu. Vai mūsdienīgs mākslā nozīmē tradicionālās vērtības noliedzošs un piesmejošs? Vai apzināti pašmērķīgi lecīgs, tabu pārkāpjošs? Ja cita satura vai domas nav, vai ar to bildei pietiek?Domāju, ka vienas, pareizās atbildes nav nevienam, lai kā par to neceptos šīs fotostraumes sastāvdaļas, vienalga kurā simfoniskajā orķestrī tie dveš vai uz ielas stūra čakli vītero. Blats* padomju gados izplatīta, neformāla parādība, kas nozīmēja, ka dažādus „labumus” dabū tie kam ir pazīšanās ar vajadzīgajiem cilvēkiem, nevis tie , kam tas teorētiski pienāktos. Piemēram, importa kurpes, bikses vai ceļazīmes ārzemju ceļojumiem utt. . Man gan šķiet, ka šajā lietā nekas šodien nav citādāk, Latvijas fotovide tam ir spilgts apliecinājums. 3 1

Arno, vienu nu jau gan esi panācis, esi kļuvis bēdīgi slaevns, un kā jau slaevnība, nebrīnies, bet esi lepns ar to, ka Tevi pazīst vairāk nekā Tu kādu.:-). Protams, atpazīstamība ir gauži laba lieta, taču vēlams, lai tā būtu ar pozitīvu zīmi un nevis negatīvu, taču Tavā gadījumā tas nozīmē, ka ir uz ko tiekties :-) Tik tiešām, lai tiktos ar Tevi vajaga lielu dūšu, jo saziņa ar aktīviem nejēgām prasa lielus enerģijas daudzumus, bet man enerģiju ir kur citur likt. It īpaši ja ņem vērā, ka no mūsu komunikācijas man nebūs nekāda labuma. Savukārt interneta komunikācija dotajā brīdī ir salīdzinoši efektīva.Tas, ka no mūsu tikšanās labums varētu būt tikai Tev, liecina arī šķitamā pretrun, ko esi saskatījis manā tekstā. Bet mēģināšu drusciņ plašāk tēzi izskaidrot, jo ne jau katrs visu viegli uztver.A. Tātad mākslas darba pārlaicība nosaka to, ka darbs dzīvo savu no radītāja neatkarīgu un daudz ilgāku dzīvi, tādēļ cilvēks, kurš ir radījis savu unikālo darbu, var nesagaidīt to brīdi, kad kāds to iegādāsies.B. Mākslas darbs nav tiražējams, ja vien to nav izdarījis pats autors/radītājs. Tas nozīmē, ka reprinti nav mākslas darbi, lai uz cik kanvām vai plakātiem tie nebūtu sadrukāti. Šī tēze prasa paskaidrojumu attiecībā uz fotojomu, bet to varēsi skatīt zemāk.C. Darbs ir neatkārtojams. Atkārtojamība un tirāža ir amatniecība vienā gadījumā, bet citā gadījumā rūpnieciska ražošana. Taču tas parasti nozīmē arī to, ka mākslinieks prot, spēj būt arī amatnieks, jo lai radītu mākslas darbu vajaga būt sava aroda pratējam. Savukārt mākslas darbs jau ir tik unikāls, ka pat meistars to var tikai vienā eksemplārā radīt. Var teikt, ka fotogrāfija ir tīri tehniska māksla, ko viegli tiražēt, taču tas nav nemaz tik viennozīmīgi, pat vienas autordrukas tirāžas ietvaros darbi atšķirās, nedaudz bet atšķirības ir.D. Mākslas darbs ir jaunrades procesa rezultāts. Tikai tas cilvēks, kas sava darba radīšanā ir izmantojus jaunu redzējumu, jaunu tehnoloģisko vai tehnisko risinājumu, vai kā savādāk ir panācis to, ka citi viņu cenšas atdarināt, kopēt un sekot var tikt saukts par mākslinieku. Tā tas ir bijis no laika, gala, tā tas bija ar Leonardo, Rembrantu, Eikenu, Ņūtonu, Adamsu un tā tas būs arī turpmāk. Lai arī Zālamans ir teicis, ka uz šīs lodītes nekā jauna nav, ir cilvēki, kuri šo viņa domu spēj ar saviem darbiem apšaubīt, un ja tas viņiem ir izdevies, tad viņi tik tiešām ir Mākslinieki.D. Pirktspējīgais pieprasījums. Var gadīties, ka tad kad darbs ir radīts, tas nevienam nav vajadzīgs, bet pēc kāda laika no papīrīša tas pārtop par darbu, ko daudzi alkst iegādāties. Tā tas bija ar Van Gogu, un tā var notikt arī ar Tevi, Arno.:-) Pirktspējīgais pieprasījums apliecina darba Vērtību. Jo mākslas darbs ir Vērtība. Mākslas darbs ir Unikāla Vērtība, ko radījis Aroda Meistars tādu, ka Atkārtot to vairs Nespēj, un kurš Pārdzīvo autoru.Ja ir jautājumi, varbūt vēl sadūšošos tos izskaidrot. 3 5

!Svako poredjenje vodi ka jeondm zaključku a to je, da je posao svakako složen. A ukoliko brend još ne postoji, a proizvod se nalazi na samom početku svog placiranja na tržištu znači brend se tek radja: dobar start na svim kanalima ne škodi!

Paldies, protams, veisim! Lai arī pusfināla un fināla uzvaras izskatās diezgan pārliecinošas, jāatzīst, ka tas tikai dēļ labās dubulto realizācijas. Arī uztraukums bija mazāks nekā biju domājis! Tāpat šogad izslēgšanas spēlēs jutos drošāks, jo psiholoģiski piegāju savādāk cīņām un zināju, ka stabilitāte tik garās spēlēs būs mans lielākais trumpis!

Apsveicam! Malači ! Tā turpināt!