"Manis paša radīts / Ir šis lērums viss - / Izdomāts un zīmēts, / Glaudīts, lamāts, sists…" – šie vārdi no Gunta Veita dziesmas Disnejlenda ar Dagnijas Dreikas-Matules vārdiem ir vieni no pirmajiem, kas nāk prātā, domājot par grupu Credo. Tās dibinātājs, basģitārists Valdis Skujiņš, teic, ka daudzi minēto dziesmu izmantojuši kā šūpuļdziesmu saviem bērniem, un tās veiksmes pamatā ir ne vien Veita maigā balss, bet arī pavadījumā dominējošā Alda Langbauma taustiņinstrumentu partija, kas izklausās pēc klavesīna. Guntis Veits gan atceras, ka ierakstā izmantots tolaik šeit reti sastopamais Moog sintezators, un dziesmiņa esot neoficiāli iekļauta bērnudārzu obligātajā programmā.
Taču grupas veikums ir kas vairāk par šo dziesmu vien. Sestdien, 11. maijā, Liepājas koncertzālē Lielais dzintars ar diviem koncertiem (plkst. 15 un 19) Credo svinēs savu 45 gadu jubileju, pulcējot dažādu laiku sastāvu mūziķus – visos šajos gados grupā kopumā muzicējuši trīsdesmit trīs dalībnieki.
Pirmo reizi visa Latvija Credo ieraudzīja 1980. gadā, kad Mikrofona dziesmu aptaujā viņi ieguva trešo vietu ar Ziņģi par bailēm, kas gan nebija viņu pašu sacerēta – tās autori ir Jānis Grodums un Aivars Neibarts. Valdis Skujiņš atceras, kā Groģis no Līviem šo dziesmu esot viņiem uzdāvinājis, jo padomju birokrātijas laikos spēlēt tikai savas dziesmas neesot bijis atļauts, un slavenās ziņģes dāvinājuma dokuments glabājoties kā relikvija.
Starp citu, Credo arī radās kā Līvu atzars, Skujiņam 1974. gadā aizejot no Jura Pavītola tolaik vadītās grupas, lai kopā ar savu skolasbiedru – bundzinieku Verneru Bokumu – radītu jaunu muzikālo apvienību. Nosaukums Credo oficiāli tika apstiprināts 1979. gadā, kad grupa ieguva pirmo vietu Liepājas Padomju estrādes mūzikas festivālā. Ap šo laiku tai pievienojās Guntis Veits, kļūstot par otro solistu – jau pirms viņa Credo dziedāja Raivis Krūms, kura pazīstamākās vēlāko gadu dziesmas ir Lietus un Atbilde. Otrās minētās kompozīcijas autora, ģitārista Armanda Alkšņa ietekmē grupas skanējums sāka vairāk svērties pasmagas rokmūzikas virzienā. Apvienības jubilejas koncertā sestdien tiks svinēti arī Alkšņa sešdesmit gadi, koncerta pirmajā daļā spēlējot tieši viņa perioda dziesmas.
Ap 1980. gadu grupu pamanīja un dziesmas viņiem sāka rakstīt Raimonds Pauls – 1981. gadā Credo jau guva panākumus ar maestro dziesmām Meitene ar kallu ziediem un Rozīt manu, nātru dārzā. Lai nerastos iespaids, ka Credo ir tikai bērnu vai saldu mīlas dziesmu ansamblis, jāatgādina, ka 1985. gadā tika ierakstīts un platē izdots arī R. Paula un Gunāra Kroļļa progroka dziesmu cikls Melnais kliedziens, kas veltīts Hirosimas un Nagasaki atombombardēšanas piemiņai.