Pieaugot Latvijas iedzīvotāju labklājībai, pasaules slavu baudījušu mūziķu koncertu apmeklēšana no ekskluzīvas izlaides ir kļuvusi par plaša patēriņa preci. Tāpēc, lai izlutināto publiku dabūtu uz jauniem pasākumiem, koncertu organizatoriem nākas to pievilināt ar arvien spožāku zvaigžņu koncertiem. Par labu tam pašlaik spēlē tendences pasaules mūzikas biznesā, jo ik gadu samazinās mākslinieku ienākumi no mūzikas ierakstu tirdzniecības, tāpēc tie spiesti naudu pelnīt koncertējot.
Rīga tā saucamo A klases mūziķu koncerttūru apritē iegājusi līdz ar lielākās Baltijas halles — Arēnas Rīga — atvēršanu. Pēdējo divu gadu laikā tajā notikuši vairāki veiksmīgi koncerti un to labais apmeklējums ļāvis palielināt mākslinieku honorārus līdz Skandināvijas valstu līmenim. Šis apstāklis, pēc ekspertu domām, mākslinieku acīs padarījis Rīgu par tik pat interesantu koncertēšanas galamērķi kā, piemēram, Helsinki.
Lai arī daudziem varētu šķist, ka Rīga ir kļuvusi par stabilu pieturas punktu mūziķu koncerttūrēs, šovbiznesa eksperti tik droši nav. Nākotne būs atkarīga no valsts ekonomiskā attīstības. Ja tā atdzisīs pārāk strauji un cilvēku dzīves līmenis pasliktināsies, izklaidei tiks tērēts arvien mazāk naudas. Ja nepārdoto biļešu dēļ izgāzīsies kaut divi koncerti, par Rīgu ātri izplatīsies runas kā par nedrošu koncertēšanas galamērķi un šā brīža piesātinātajai koncertdzīvei var pienākt gals.
Mūziķi peļņas meklējumos
Par nopietnu pagrieziena punktu mūzikas industrijas dzīvē ir kļuvis internets un iespēja bez maksas vai arī ievērojami lētāk lejupielādēt mūzikas failus. Starptautiskās ierakstu kompāniju organizācijas IFPI publiskotie dati liecina, ka pērn ASV vien kompaktdisku pārdošanas apjomi samazinājās par 19%, taču par 54% palielinājušies lejupielādei domāto digitālās mūzikas failu pārdošanas apjomi. Līdzīgas tendences ir arī citās valstīs. "Var teikt, ka šo iemeslu dēļ visā pasaulē mūzikas ierakstu tirdzniecības apjomi ir sarukuši par aptuveni 30%," lēš Pasadena Records valdes priekšsēdētājs Armands Rušenieks.
"Šādos apstākļos mākslinieki atgriežas pie vecā labā, laika gaitā pārbaudītā naudas pelnīšanas veida, proti — dodas koncertu tūrēs, jo tās nes ievērojami lielākus ienākumus nekā ierakstu tirdzniecība," saka koncertu rīkotāju FBI mārketinga menedžeris Kristaps Kārkliņš.
Arī citi eksperti norāda, ka koncertēšana māksliniekiem nes ievērojami lielākus ienākumus nekā ierakstu bizness, jo honorāri A klases mūziķiem par vienu koncertu svārstās no 0,5 līdz pat 1,5 un vairāk miljoniem ASV dolāru. "Šo iemeslu dēļ var prognozēt, ka A klases mākslinieku koncertu skaits turpinās palielināties ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un tas pieaugs tik ilgi, kamēr nepalielināsies mūziķu ienākumi no ierakstiem," piebilst Makroconcert direktors Igors Jefremovs.
Miljonu tirgus arī Latvijā
Ja vēl deviņdesmito gadu sākumā Rīga populārākajiem ārvalstu mūziķiem bija neinteresanta mazās iedzīvotāju maksātspējas dēļ, tad pēdējo gadu laikā, palielinoties cilvēku labklājībai, auguši arī tēriņi izklaidei. "Nupat koncertu apmeklēšana ir kļuvusi par plaša patēriņa preci," vērtē K.Kārkliņš, piebilstot, ka pēdējo gadu laikā ievērojami auguši biļešu pārdošanas apjomi un saīsinājušies to pārdošanas laiki. Tas savukārt ļāvis līdz Skandināvijas valstu līmenim palielināt mākslinieku honorārus par sniegto koncertu.
Stimuls koncertu biznesa attīstībai bija arī pirms diviem gadiem atklātā Arēna Rīga, kura pašlaik veiksmīgi konkurē ar Tallinas Saku halli. Atšķirībā no Saku halles Arēna Rīga spēj uzņemt par četriem tūkstošiem vairāk apmeklētāju, kas koncertu organizatoriem ļauj organizēt aizvien lielākus pasākumus.
"Piemēram, mēs [FBI] sadarbojamies ar Skandināvijas koncertu aģentūrām. Tādējādi, ja kāds mākslinieks vēlas doties tūrē uz Skandināvijas reģionu, viņam tiek piedāvāta uzstāšanās arī Rīgā. Tādējādi iegūst gan koncertu rīkotāji, gan mākslinieks, kas, īpaši tālu nepārbraucot, var nopelnīt vairāk," stāsta K.Kārkliņš piebilstot, ka koncertu mūziķu un koncertu rīkotāju vidū Rīga jau tiek pieskaitīta Skandināvijas reģionam.
Šie apstākļi koncertu organizatorus uz Latviju ir iedrošinājuši aicināt arvien augstāka līmeņa zvaigznes. "Jāsaka, ka, piesātinoties koncertu dzīvei, palielinājušās cilvēku izvēles iespējas. Nu katrs šeit var atrast sev piemērota mākslinieka koncertu. Cilvēkiem vairs nav jābrauc uz koncertiem ārvalstīs, jo zvaigznes arvien vairāk uzstājas Rīgā. Šis apstāklis arī palielina kopējo koncertu apmeklētāju masu," saka K.Kārkliņš.
Pretējās domās gan ir producents Aivars Hermanis. Viņaprāt, Latvijā joprojām cilvēku tēriņi izklaidei ir salīdzinoši mazi. "Ja vidēji Eiropā mājsaimniecības dažāda veida izklaidei tērē 25 līdz 30% savu līdzekļu, tad Latvijā šis rādītājs sniedzas vien līdz 15%," viņš stāsta. Joprojām lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par koncerta biļeti ir gatavi maksāt tikai 10 latu, kaut gan biļešu reālās cenas svārstās ap 20 vai 25 latiem. Tāpat vidēji gada laikā cilvēki ir gatavi apmeklēt tikai trīs koncertus.
Par spīti dažādajiem uzskatiem par Latvijas iedzīvotāju maksātspēju, eksperti vienprātīgi atzīst, ka Latvijas koncertu organizēšanas bizness ir mērāms miljonos latu. "Par Latvijas koncertu organizēšanas tirgus apjomu precīzi pētījumi nav veikti, taču, spriežot pēc elektronisko biļešu tirdzniecības apjomiem, var secināt, ka tas ir apmēram 30 līdz 35 miljonus latu liels," norāda A.Hermanis.
Vēlas koncertēt, bet nav kur…
Neraugoties uz mūziķu pieaugošo interesi par koncertēšanu Latvijā, paši koncertu organizatori atzīst, ka vēl joprojām nespēj uzņemt visus uzstātiesgribētājus. Iemesls šādai problēmai ir gaužām vienkāršs — piemērotu telpu trūkums, jo vienīgā piemērotā vieta A klases koncertu norisei Latvijā pašlaik ir Arēna Rīga.
Telpu trūkuma dēļ Rīgā nav uzstājušies tādi mūziķi kā Enrike Iglesiass un Merlins Mensons, jo viņu piedāvātajos koncertu datumos Arēnu Rīga bija iznomāta citiem pasākumiem, saka FBI izpilddirektore Latvijā Inga Kadeka–Harkova. Lai arī līdz šim koncerti tika organizēti Skonto hallē un Ķīpsalas izstāžu centrā, pēc pasākumu rīkotāju domām, šīs telpas tomēr nav piemērotas koncertiem.
Koncertu organizatori uzskata, ka Rīgā joprojām ir nepieciešamība pēc vēl vienas lielās halles vai koncertzāles, kura spētu uzņemt trīs līdz piecus tūkstošus cilvēku. "Ja kāds investors uzņemtos būvēt šādu ēku, koncertu organizatori tam darbu varētu sagādāt itin mierīgi," teic K.Kārkliņš.
Nekustamā īpašuma eksperti gan nedomā, ka investori tuvākajā laikā vēlēsies ieguldīt naudu jaunas halles celtniecībā. "Baltijā nav nevienas haļļu operatoru kompānijas, kura pēc objekta uzbūvēšanas to varētu efektīvi pārvaldīt, nesot peļņu attīstītājam. Turklāt attīstītāji patlaban jau tā cieš no līdzekļu trūkuma rentablo komercobjektu celtniecībai, tādēļ nedomāju, ka tie steigsies ieguldīt naudu jauna izklaides objekta celtniecībā," saka starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas Re&Solution izpilddirektors Raitis Nešpors.
Krievu ruletes bizness
"Krievu rulete" — tā savu biznesu dēvē paši koncertu organizatori, norādot, ka diez vai būs viegli sameklēt otru tik riskantu biznesu, kurā pat viena pieļauta kļūda rīkotāju var novest pie lieliem zaudējumiem.
Šos riskus spilgti apliecina 1996.gadā Mežaparka estrādē Igaunijas un Latvijas producentu rīkotais festivāls Rock Summer. Lai gan tā organizēšanā tika ieguldīts viens miljons ASV dolāru un uzaicināti tādi mūziķi kā Bjorka, East 17 un ZZ–Top, tiem laikiem pārlielu dārgo biļešu dēļ pasākuma apmeklējums ne tuvu nesasniedza cerētos 30 tūkstošus cilvēku un rīkotāji cieta 100 tūkstošu latu zaudējumus.
"Lai šodien koncerts noritētu veiksmīgi, organizatoriem pasākuma biļetes cena jānosaka adekvāti pieaicinātā mākslinieka vārdam un atpazīstamībai publikas acīs," saka K.Kārkliņš. Ja pasākuma rīkotāji uzaicinās sniegt koncertu mākslinieku, kura slava jau ir apsūbējusi, nosakot visai augstu biļešu cenu, risks ciest zaudējumus ievērojami pieaugs. Turklāt īpaši uzmanīgiem koncertu rīkotājiem jābūt patlaban, kad Latvijas publika arvien vairāk tiek lutināta ar ļoti slavenu mākslinieku koncertiem. "Visai droši var pateikt, ka dzīvotspējīgi nākotnē būs augstākās klases mākslinieku koncerti par publikai draudzīgu cenu," piebilst K.Kārkliņš.
Lielas bažas koncertu rīkotājiem pašlaik sagādā arī augstā inflācija un neskaidrā valsts ekonomiskās attīstības nākotne. "Jāteic, ka inflācija koncertu rīkotājiem pašlaik sagādā lielas galvassāpes, jo apstākļos, kad cilvēkiem nākas taupīt naudu rēķinu nomaksai un pārtikai, izklaide ir tieši tā izdevumu sadaļa, ko cilvēki visvienkāršāk izvēlas amputēt," atzīst A.Rušenieks. Tādējādi, ja ekonomiskā situācija valstī pasliktināsies vēl vairāk, arvien straujāk saruks piedāvāto koncertu skaits.
Raksts publicēts 21. aprīļa "Lietišķajā Dienā"