Beigšu ar to pašu, ar ko sāku, vēl pirms tas bija piedzīvots, – pēc visu triju Johana Sebastiāna Baha pasiju un Ērika Ešenvalda Sv. Lūkas pasijas pirmatskaņojuma noklausīšanās Ciešanu laikā trijās dažādās baznīcās Rīgā (ar pirmās programmas atkārtojumu arī jaunajā laicīgajā Rēzeknes koncertzālē Gors), kurās tās atskaņoja Latvijas Radio koris kopā ar citām Latvijas un citvalstu mākslinieciskajām vienībām, neesmu mainījusi pārliecību, ka šo projektu jēgas un vēriena ziņā var salīdzināt ar pilnu Riharda Vāgnera opertetraloģijas Nībelunga gredzens iestudējumu. Protams, es nerunāju par mūzikas skanējuma stundu skaitu, šādos svaru kausos Vāgnera uzvarai pietiktu jau ar vienu Valkīru.
Gribu vērst uzmanību uz Latvijas Radio kora māksliniecisko un menedžmenta varoņdarbu, ko reāli iespējamu mūsu pragmatiskajā naudas varas pasaulē darīja Rīgas – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas finansiālais atbalsts. Taču, ja vien to ļautu budžets, Latvijas Radio koris jau sen šeit, Latvijā, būtu izvērsies daudzos vērienīgos starptautiskos projektos, kādos to bieži iesaista vairāk pārtikušās valstīs.
Ir lepnums savām acīm un ausīm pārliecināties, ka muzicēt kopā ar Latvijas Radio kori par goda lietu uzskata tādi atzīti baroka skaņumākslas interpreti kā pašreizējais Starptautiskās Baha akadēmijas Štutgartē vadītājs, Drēzdenes kamerkora dibinātājs un Berlīnes RIAS kamerkora galvenais diriģents Hanss Kristofs Rādemanis ar izciliem Baha repertuārā pieredzējušiem solistiem un vēsturisko mūzikas instrumentu kamerorķestri Les Passions de l’Ame, kurā, starp citu, muzicē arī latviešu klavesīniste Ieva Saliete (Baha Mateja pasijas atskaņojums Sv. Pētera baznīcā).
Pasiju cikls apliecināja, ka korim un diriģentam Sigvardam Kļavam arī šepat Latvijā ir profesionāli labi apkalti, attīstībai atvērti domubiedri, šī projekta sadarbības partneri – orķestris Sinfonietta Rīga un Rīgas Doma zēnu koris. Ir komponisti (konkrētajā gadījumā Ēriks Ešenvalds), kuri dziļi zina gan kormūzikas žanra, gan garīgās kultūras drēbi.
Pasiju ciklu noslēdza J. S. Baha Jāņa pasija Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Lielajā Piektdienā. Iedziļināšanos Jēzus Kristus krusta ceļā vadīja viena no ievērojamākajām baroka mūzikas interpretācijas autoritātēm, diriģents un klavesīnists Larss Ulriks Mortensens, atbilstoši tradīcijai pats uz ērģeļpozitīva spēlēdams pavadījumu visiem rečitatīviem un tā iekļaujoties paša vadītajā baroka mūzikas orķestrī Concerto Copenhagen. Starptautiskajā solistu komandā Radio kora priekšā līdzās evaņģēlistam tenoram Jūliānam Pregardjēnam, basam Markusam Volpertam (Jēzus lomā) un kontrtenoram Kajam Veselam ugunskristības godam izturēja jaunais Latvijas soprāns Gunta Gelgote.
Pētera un Pilāta vokālajās partijās pārliecinoši izpaudās Londonā dzīvojošais latviešu bass Pauls Putniņš. Organiski iekļāvās Radio kora tenors Kārlis Rūtentāls un soprāns Ieva Ezeriete. Viss perfekti stilā, pārdomāti un emocionāli uzrunājoši, tāpēc saviļņoja personiski. Visā šajā kontekstā, nemaz jau nerunājot par Latvijas Radio korim šogad piešķirto Grammy balvu, ir baisi atcerēties, ka Latvijas ekonomiskajās krīzēs pēdējos divdesmit gados mūsu valsts šo lielisko, starptautiski pazīstamo kolektīvu jau divas reizes (!) bijusi gatava upurēt, vieglu roku liekot uz likvidēšanas altāra. To atminēties ir pamācoši.