Uz ko gan lai šodien aiziet? The Sound Poets koncertā visi gaida vienu dziesmu. No Dzelzs vilka daļai meiteņu drusku bail, jo tas Kaukulis tāds viltīgs, un mamma par to ir brīdinājusi. Instrumenti piedāvā ko tādu, kas, labākajā gadījumā tikai nākotnē kļūs par pārbaudītām vērtībām. Un Prāta vētra ir tik reti! Kur ir jaunās paaudzes Viktors Lapčenoks, kurš ne vien zināms kuram katram, bet arī dzied kā īsts rokstārs un izskatās pēc normāla jauna vīrieša nevis pēc klauna? Atbilde pagaidām ir tikai viena. Artūrs Šingirejs.
Pirms koncerta Dons, kā bija iespēja pārliecināties aizkulisēs, iedvesmai skatās Fredija Merkurija uzstāšanās video. Skan dziesma Hammer to Fall un drīz vien āmurs arī krīt, jo priekškara nav. Dons svaidās ar savas enerģijas zibšņiem jau ar pirmajām koncerta minūtēm. Gluži kā elkam Fredijam vai Braienam Molko, varonim ātri vien izsitas sviedru lāsītes uz sejas, kas neizprotamu iemeslu dēļ nekad nenotiek ar Metjū Belemiju no Muse (varbūt robots?). Fredija žestus ar rokām, publikas virzienā spēcīgi raidot dūrēs sažņaugtas plaukstas, kas nepārprotami atgādina falliskos simbolus, Dons apguvis perfekti, tāpat kā apsēšanos pie klavierēm uz atsevišķām mierīgākām dziesmām.
Varbūt vēl pietrūkst Fredijam raksturīgās, ar dzīvsudraba nenovaldāmo dabu salīdzinātās, šaudīšanās pa skatuvi, mazo veiklo deju solīšu, stājas ar platām kājām un cēlās atliekšanās atpakaļ gandrīz kritienbīstamā mugurkaula leņķī, bet viss nāk ar laiku. Līdz vecumam, kad Merkurijs sasniedza savu labāko skatuves formu, Artūram vēl ir kāds laiciņš, bet dziesma We Will Rock You programmā iekļauta jau tagad.
Tās pacilājošajam ievadam līdzvērtīga instrumentālā iespēle publikas uzkurināšanai izskan jau pirmās koncerta dziesmas (Slēpiet rožu dārzus) laikā, Donam staigājot pa skatuvi kā karalim vai izšķirošajam trikam gatavam cirka māksliniekam. Tas nedaudz atgādina pirms vairāk nekā desmit gadiem Lenija Kravica koncertā Vācijā redzēto, bet Dons, atšķirībā no amerikāņu superzvaigznes, nepārspīlē un šādus gājienus ik dziesmas laikā koncerta laikā vairs neatkārto.
Kaut koncertu sērijas nosaukums ir Varanasi, tāpat kā tikko iznākušajam albumam, publika netiek uzreiz ierauta vēl nezināmu dziesmu pasaulē un tikai sestā ir no jaunā albuma. Neiztrūkst Zigmara Liepiņa un Andras Manfeldes hits Ja tu man esi ar kora Kamēr… piedalīšanos, kas kļūst par vienu no koncerta kulminācijām un reto brīdi, kad publika dzied līdzi, kas, visticamāk, skaidrojams ar to, ka Ingus Bērziņa teksti, kuru Dona dziesmās ir vairākums, līdzi dziedāšanai par sarežģītu.
Afišās lasāmais nepārprotami norāda, kurš ir tas varonis, uz kuru publika sanākusi, bet koncertā savi mirkļi izcelties ierādīti arī saliedētā instrumentālistu un fona vokālistu sastāva mūziķiem – basģitāras un kontrabasa meistaram Tomam Poišam, ģitāras virtuozam Mārcim Auziņam un Rūdolfam Dankfeldam, kura bungu solo izpelnās publikas ovācijas, kā tas raksturīgi džeza koncertos.
Pa vidu ir akustisks "bezvadu" sets kā mazā krodziņā skatuves priekšplānā, un arī noslēgums ir pagalam sirsnīgs, kad Dons ar savu akustisko ģitāru ir gluži viens publikas priekšā, beigās ar zvaigžņu slimības vēl neapzīmogotu sejas izteiksmi solot drīzu tikšanos.
Pat ja tieši tā tas nebija plānots, šī sešu izcili labi apmeklētu koncertu sērija Palladium ir vērienīgākā reklāmas kampaņa pirms Eirovīzijas nacionālās atlases izšķirošā balsojuma, kāda Latvijā jebkad notikusi. Vai veiksmīgākā, to uzzināsim jau šosestdien, kad arī Palladium ar ovācijām sveiktā albuma Varanasi ievaddziesma Pēdējā vēstule liks telefona līnijām dzirksteļot.
Jaunā albuma noklausīšanās pasākumā pagājušonedēļ bārā I Love You muzikoloģe Daiga Mazvērsīte ierosināja īsi pirms Eirovīzijas nacionālā fināla Donam savu kandidatūru atsaukt, tādējādi ar paceltu cepuri atdodot godu pārstāvēt Latviju Eiropā Olgai Rajeckai, kura to pelnījusi jau gadiem. Ar šo cēlo žestu dziedātājs izpelnītos arī to Latvijas sieviešu mīlestību, kuras līdz šim vēl vilcinājušās. Taču tas būtu tāds lokāli pieticīgs iznākums – gan Dons vēl metīsies visas Eiropas savaldzināšanas atrakcijā.