Vai jūs atceraties, kādi bijāt pirms astoņpadsmit gadiem? Varbūt romantiski, varbūt aizrautīgi, varbūt pirmo īsto jūtu izredzētības un unikalitātes ilūzijas apreibināti, nenoliedzami jaunāki un trauslāki? Aktieriem šajā ziņā ir vieglāk un arī sarežģītāk, nav jāmēģina meklēt savs jaunības veidols un atspulgs bilžu – digitālo failu? – grēdās, atliek vien izcelt no arhīva kādu savu jaunības filmu. Šīs nedēļas repertuāra jaunums – filma Pirms pusnakts – ir konceptuāls darbs, proti, viens no pilnvērtīgas tās skatīšanās vēlamajiem priekšnoteikumiem ir divu iepriekšējo filmu Pirms saullēkta un Pirms saulrieta izcelšana no laika dzīlēm (tās skatāmas arī Lattelecom videonomā) – visu šo triju darbu galvenie varoņi ir viņš un viņa, Džesijs un Selīna, kurus atveido francūziete, kura nu jau pamatā dzīvo un strādā ASV, – Žilī Delpī – un amerikāņu aktieris Ītens Houks.
Kaut šķietami triloģijas un kinofranšīzes koncepts nav nekas īpašs un oriģināls mūsdienu Holivudas ražošanas kontekstā, drīzāk gan priekšnoteikums filmas auditorijas paplašināšanai, šīs filmu triloģijas gadījums ir krietni atšķirīgs no Paģiru pirmās, otrās un trešās daļas vai, teiksim, klasiskajiem Zvaigžņu kariem.
Improvizācija ir tikai ilūzija
Vispirms jau tāpēc, ka Pirms saullēkta, Pirms saulrieta un arī Pirms pusnakts amerikāņu kino industrijas kontekstā ir uzskatāmas par "mazām filmām", tās lepni pārstāv neatkarīgā kino izsmalcināto nišu, kas ļauj filmu autoriem būt brīviem no multimiljonu investīcijām un tiem plašas tautas masas debilizējošajiem rituāliem – atstrādātu formulu izmantošanas –, kas nodrošina mūsdienu Holivudas biznesa funkcionēšanu. Būdams telpa, kurā brīvi elpot, amerikāņu neatkarīgais kino nereti ir vienīgā motivācija, kas ļauj Amerikā topošās filmas uzskatīt par kinokultūrai – ne tikai ražošanai – piederīgām.
90. gadu sākumā amerikāņu neatkarīgā kino lauciņā spoži sevi pieteica režisors Ričards Linkleiters. Viņa filma Pirms saullēkta bija trausls jaunības romantikas, mīlestības piepildīts stāsts par divu jauniešu nejaušo tikšanos Vīnē, ļaušanos sarunu un sajūtu burvībai, pēkšņi dzimušām jūtām, kuru ilgums bija vienas īsas nakts limitēts. Jauniņais Ītens Houks un eņģeliski trauslā Žilī Delpī šai amerikāņu režisora Eiropā filmētajā filmā bija ideāli – filmas rotaļīgie, asprātīgie dialogi radīja absolūtu ticamības un veiklas improvizācijas ilūziju. Kaut, kā parasti savās intervijās uzsver trijotne Linkleiters, Delpī un Houks, – improvizācija ir tikai ilūzija, jebkurš vārds, žests, nianse ir rūpīga scenāristu darba rezultāts.
Savas dzīves projekcija
Džesijs un Selīna izšķīrās, lai satiktos pēc deviņiem gadiem – šoreiz Parīzē filmā Pirms saulrieta – ne vairs kā romantiski divdesmitgadnieki, bet pirmā pieauguša cilvēka statusā aizvadītā gadu desmita apbružāti trīsdesmitgadnieki. Džesijs ir rakstnieks (starp citu, arī Ītens Houks ir ne tikai aktieris, bet arī vairāku grāmatu autors), Selīna – vienkārši mākslinieciska būtne, kuras jaunības romantismu ir nomainījušas daudz skarbākas intonācijas, ironija un cinisms. Pagājušais laiks ir nolasāms arī Džesija un Selīnas, precīzāk Ītena Houka un Žilī Delpī, vaibstos un stāvos.
Pirms saulrieta vēl jo vairāk uzsver to personisko, pat autobiogrāfisko, ar ko ir piepildīta šī filma, – gan Houks, gan Delpī bija kļuvuši par scenārija autoriem, ierakstot filmas dialogos un savu varoņu būtībā daudz ko no savas dzīves pieredzes. Šis scenārijs kļuva par spilgtu abu karjeras panākumu – viņi tika nominēti Oskaram kā labākie scenāristi. Žilī Delpī tā arī ir vienīgā nominācija, savukārt Ītenam Houkam ir arī nominācija kā otrā plāna aktierim par lomu filmā Treniņa diena/Training Day (2004).
Gan pēc pirmās, gan otrās filmas neviens no projektā iesaistītajiem vēl nerunāja par triloģiju. Arī kases panākumi (abas daļas savā svara kategorijā ir ļoti populāras un droši var dižoties ar kulta darbu statusu) nebija vienīgā motivācija, lai izlemtu turpināt stāstu par Džesija un Selīnas dzīvi. Drīzāk tā bija trijotnes vēlme projicēt pašiem savu dzīves pieredzi, brieduma hroniku, izspēlējot to Džesija un Selīnas tēlos. Lūk, arī atšķirība no tipiskas Holivudas franšīzes! Pirms saullēkta, Pirms saulrieta un Pirms pusnakts autorus ir vadījusi vēlme radīt sava veida radošo autobiogrāfiju un novecošanas hroniku, savukārt Holivudas franšīzu veidotājus vada vēlme slaukt naudas govi līdz pēdējam, izžmiedzot no populāras filmas varoņiem un motīviem maksimumu.
Divu raksturu sadursme
Pamazām esam nonākuši līdz noslēdzošajai triloģijas daļai – filmai Pirms pusnakts, kas šogad piedalījās Berlīnes kinofestivālā, arī festivālā Traibekā Amerikā u. c. Tāpat kā abas iepriekšējās filmas, arī šī ir filmēta Eiropā – šoreiz Grieķijā. Džesijs un Selīna ir pāris, kas audzina divus bērnus, divas meitenes. Jā, Džesijam ir arī bērns no iepriekšējām attiecībām, kurš filmas sākumā tiek aizsūtīts pie viņa bijušās sievas uz ASV un kura pieminējums ir viens no iemesliem, lai šķietami ideālā pāra Džesija un Selīnas attiecībās iezagtos plaisas.
Protams, par ko gan citu var būt filma, kuras galvenos varoņus mēs – ideālā gadījumā – atceramies kā romantiskus, eņģeliskus bērnus, kuri, protams, i nenojauš, kas notiek aiz pasakainās frāzes: "Viņi apprecējās un dzīvoja ilgi un laimīgi". Tieši šo "dzīvoja ilgi un laimīgi" pēta filma Pirms pusnakts, kuras abi varoņi nu jau ir ļaudis pusmūžā – četrdesmitgadnieki –, pienākumu, atbildības apkrauti un arī ikdienas ritma nodzīti.
Džesija un Selīnas brīvdienas Grieķijā, protams, ir burvīgas – un filmas autori dara visu iespējamo, lai arī skatītājam ļautu izbaudīt sauli, dabu, laisko vaļošanos, kāda iespējama vien vasarā. Rakstnieka Džesija intelektuālo draugu bariņš rada fonu viņa un Selīnas attiecību spazmām. Starp abiem nav nesamierināmu pretrunu, vien ikdienišķa berze, kas provocē īssavienojumus.
Arī šoreiz, tāpat kā iepriekšējās triloģijas daļās, ir nemitīgi dialogi, nemitīga divu cilvēku, kuri šķetina savas attiecības, divu raksturu sadursme. Visu cieņu scenāristu meistarībai, kas vārdu pingpongu bieži sabiezina līdz absurdam un traģikomismam. Pirms pusnakts savās intonācijās ir daudz tuvāka farsam nekā romantiskai melodrāmai. Zinot gan Delpī, gan Houka dziļo iesaisti projektā, tas ir atgādinājums par žanru dominantes maiņu ne tikai filmas varoņu, bet, iespējams, arī viņu pašu dzīvē.
Ar pieredzes smagumu
Gan Džesijs, gan Selīna nes sevī pieredzes smagumu un – īpaši Žilī Delpī Selīna – hipertrofētu nervozitāti, neirotiskumu (pat pārspīlētās dozās). Tas, vai mums patīk vai ne, kā ir novecojuši Džesijs un Selīna, ir katra gaumes jautājums. Houks un Delpī ir pārliecināti, ka pieredze, kas nu jau pavada Džesiju un Selīnu, ir smagnēja nasta un arī attiecību "menedžmenta" prasme nebūt nav tas, kas nāk līdzi nodzīvotajiem gadiem.
Vai Pirms pusnakts ir cikla pēdējā filma? Preses konferencē Delpī un Houks izvairījās atbildēt konkrēti: kas zina, varbūt pēc gadiem desmit mēs vēlreiz tiksimies ar Džesiju un Selīnu – nu jau piecdesmitgadīgu rakstnieku un nervozu blondīni, kura pirms daudziem gadiem Vīnē parādījās Džesijam eņģeliskā veidolā.
Skatoties šo filmu (triloģiju), katrs pats var šķetināt savas attiecības ar laiku, kas mūs šķir no tā brīža, kad jauniņie un romantiskie varoņi sastapās pirmo reizi filmā, kas tapusi pirms 18 gadiem. Var meklēt savas, ļoti intīmas un personiskas atbildes uz jautājumu, kas ar mani ir noticis pa šiem gadiem. Taču, ja, skatoties Pirms pusnakts, pirmo reizi sastapsieties ar Džesiju un Selīnu, arī tā būs vērtīga pieredze – gan kā virtuozi nofilmēts un šķietamu improvizāciju balstīts vīrieša un sievietes attiecību pētījums, gan kā kvalitatīvs amerikāņu neatkarīgā kino paraugs.
Cits stāsts, kas šajos teju divdesmit gados ir noticis ar Žilī Delpī (1969) un Ītenu Houku (1970). Delpī no Franciju pārsteigušās daiļās meitenes, kura tīņa gados paspēja nofilmēties pie klasiķiem Godāra un Tavernjē, arī poļa Kšištofa Keslovska filmā Balts, kļuvusi par režisori, scenāristi, studējusi Ņujorkas Universitātē, turklāt ir savā veidā aizguvusi arī Linkleitera radīto Pirms saullēkta, Pirms saulrieta… filmu formulu, kuru veiksmīgi attīstījusi savās filmās Divas dienas Parīzē un mazāk veiksmīgajā Divas dienas Ņujorkā – gan spēlējot tajās galveno lomu, gan režisējot. Ītens Houks filmējas dažādu žanru filmās, raksta grāmatas, tomēr ir pazudis no tā popularitātes viļņa, kad kopā ar Umu Tūrmani bija Holivudas zvaigžņu pāris.
Filmas, kas jāredz
Pirms pusnakts/Before Midnight
Drāma. ASV. 2013.
Režisors Ričards Linkleiters
Lomās Žilī Delpī, Ītens Houks u. c.
Pirms saullēkta/Before Sunrise, 1995
Pirms saulrieta/Before Sunset, 2004