Sofijas Kopolas filma The Bling Ring, kas latviešu variantā ieguvusi nepelnīti cēlo nosaukumu Izredzētie, patiesi ir mazliet dīvaina, taču pietiekami daudzslāņaina, lai būtu vērts gan redzēt, gan pārdomāt, gan, iespējams, savam (palielajam) bērnam parādīt. Par šo filmu jau rakstīju maijā, ziņojot no Kannu kinofestivāla, – galu galā Sofija Kopola ir spilgta personība amerikāņu kinoainavā, lai katrs viņas darbs izpelnītos pirmizrādi kādā no galvenajiem Eiropas festivāliem.
The Bling Ring, ko tolaik patvaļīgi latviskoju kā Spožuma bandu, atklāja Kannu festivāla otro konkursa programmu Īpašais skatiens. Gods! Turklāt kā atklāja! Pat cienījami un līdzsvaroti žurnālisti ļāvās manāmai nervozitātei, ieraugot filmas pirmizrādē dzīvu Parisu Hiltoni, šo globālo smalko aprindu fantomu, kura, jāsaka, radīja daudz lielāku kņadu nekā no harijpoteriādes izaugusī angliete Emma Votsone, viena no filmas aktrisēm, un režisore Sofija Kopola. Kaut tika arī viņām. Kas saista visas šīs dāmas?
Glamūro lupatu orģijas
Filmas The Bling Ring darbības vide – Kalifornija, Losandželosa, kur elitāru drazu – tērpu, kurpju, aksesuāru – piekrautajās savrupmājās mīt mūsu laiku varoņi Parisa Hiltone un viņai līdzīgie. Arī filmas varoņi – grupiņa jauniešu, kuri ir teju ideāli patērētājsabiedrības vērtību iemiesotāji. Viņu bībele ir stila žurnāli un tabloīdi, viņu apliecināšanās platformas – sociālie tīkli. Viņu ilgu un centienu kulminācija ir iegūt somiņu kā Parisai vai kādai citai slavenībai, kuras slavu izauklējusi dzeltenā prese un kuras iemesls pat nereti nav noskāršams (realitātes šovi, TV seriāli, vētraina socializācija u. tml.).
Slavenībām slavenību takas, kas dāsni tiek atspoguļotas medijos, tālab mūsdienās nav nekā vienkāršāka, kā atrast īsto brīdi, kad viņu villās nav nevienas dzīvas dvēseles. Turklāt tajās vienmēr būs kāds puspavērts logs un nezin kāpēc nestrādājošas signalizācijas sistēmas. Šos brīžus arī iemanās izmantot jauniešu bariņš, kas iekļūst slavenību villās un, galvenais, drēbju skapjos. Draisko, lupatu kāro meiču grupiņā ir iemaldījies viens puisis, kurš arī ļaujas glamūro lupatu orģijām un okšķera kaislībām, rakņājoties tērpu un kurpju grēdām pārpildītajās istabās – skapjos.
Filmas pamatā ir reāli notikumi, žurnālā Vanity Fair publicētais raksts Aizdomās turamie valkā lubutēnus (Christian Louboutin ir elitārs apavu zīmols – D. R.) – dokumentāls apraksts par noziegumu sēriju Kalifornijā. Kāda tīņu grupa regulāri "ciemojusies" slavenību mājās, pielaikojusi un "aizņēmusies" no dīvu skapjiem Hermès somas, Louboutin kurpes un vēl visādus labumus – kopumā triju miljonu dolāru vērtībā. Ko ar visu šo pikanto, kriminogēno stāstu ir iesākusi Sofija Kopola?
Kas vainīgs debilizācijā
Režisore savu filmu neveido kā krimināldrāmu, kas šķietami būtu loģisks žanrs stāstam par jauniešiem, kuri bez sirdsapziņas grēmām regulāri iekļūst zvaigžņu mājās un tikpat regulāri zog dārgus priekšmetus, kuru izmantojums pēcāk aprobežojas ar bildīti feisbukā un pabāšanu mājās zem dīvāna. (Sofija Kopola apgalvo, ka, gatavojoties darbam, esot rūpīgi pārskatījusi labas filmas par smalkām laupīšanām – Oušena bandas triloģiju, Tomasa Krauna afēru u. c.).
Viņa neaizraujas ar īpašu moralizēšanu, kaut, protams, loģiskākais un visbiežāk uzdotais jautājums režisorei ir – vai jauniešu globālajā debilizācijā vainojat internetu, Facebook un dzelteno presi? Sofija Kopola savā filmā strādā rafinēti. Filmas formas uzsvērtā vienkāršība un režisores šķietamā vēlme nolaisties līdz Losandželosas meiču intelektuālajam līmenim var šķist mulsinoša. Kas noticis ar Sofiju Kopolu, kura radījusi vienkāršu, pat infantilu filmu par infantiliem – krāšņas lupatas un zīmolus dievinošiem – jauniešiem?
Teiksim tā, Sofija Kopola bez intelektuāliem aizspriedumiem cenšas izprast šo jauno cilvēku vērtības un elkdievību, kur pielūgsmes objekta vietā ir Parisa Hiltone, Holivudas profesionālā arestante un atkarību princese Lindsija Loena un citas dzeltenās preses ikonas. Šķiet, Kopola neviltoti brīnās par šiem patērētājsabiedrības radītajiem jauniešiem, kuru sapnis ir ne tikai tikt pie Loenas somiņas un kurpēm, bet arī pasēdēt līdzās savam elkam cietumā. Turklāt – bez jelkādām morālām spazmām vai nožēlas kripatas. Filmā ir epizode, kurā kāda varone ar īpašu lepnumu atstāsta žurnālistei faktu, ka sēdējusi vienā cietumā ar Lindsiju Loenu, kuras mājās un skapjos viņa šiverējusi.
Galu galā viss, kas tevi tuvina slavai un popularitātei, ir akceptējams! Šo nereti morāli ambivalento principu savulaik ir izmantojušas elitāro villu īpašnieces – apzagtās un cietušās –, to atbilstoši savai sapratnei steidz realizēt arī Losandželosas jaunieši no visai pārtikušas vides. Sofija Kopola apzināti ir mainījusi filmas varoņu vārdus, lai neļautu tiem iegūt jaunu publicitātes devu, kas viņiem plaši izskanējušo noziegumu dēļ jau tikusi gana dāsni.
Apjukums vai koncepcija
Sofijai Kopolai ar filmu The Bling Ring nav klājies viegli – tās apzināto infantilismu, vienkāršību, stāstījuma un formas lakonismu var klasificēt arī kā režisores apjukumu (daudzi kritiķi tā arī dara), taču tikpat labi tā ir vērtējama kā apzināta koncepcija – mērķtiecīgs vēstījums par infantilu sabiedrību, tabloīdu kultūru, sociālo tīklu glorificēto ekshibicionismu un tā visa radītajiem monstriem. Turklāt vērtīgākais ir režisores smalkā, atturīgā ironija, teiksim, rādot jauniešu ģimenes ainiņas.
Ko vērta ir jauniešu ņemšanās Parisas Hiltones villā vien, un tā tiešām ir viņas īstā savrupmāja, kurā filmētas vairākas epizodes. Spilventiņi ar Parisas portretiem, Parisas portretiem nosētās sienas, naktslokāla istaba utt. – tas viss liecina par saimnieces narcisma mērogu. "Mans pārsteigums bija Parisas ironiskā attieksme pašai pret sevi, pretējā gadījumā viņa nebūtu atļāvusi mums filmēt savā mājā, kurā tiešām bija notikušas zādzības," teikusi Sofija Kopola. Iespējams, šoreiz viņa rakusi par dziļu – galu galā Parisa un viņas apzadzēji ir vienas kultūras un vienu ideālu bērni – tai pasaulei piederīgi, kurā daudz svarīgāka par saturu ir forma, zīmols un publicitāte.
Tikpat labi arī Sofija Kopola varētu būt iederīga šajā Losandželosas šķietamību spēlē. Jāpiemin, ka viena no daudzus tūkstošus dolāru maksājušajām Louis Vuitton somām, ko jaunieši nozaga kādā villā, bija tā, ko pirms vairākiem gadiem reklamēja pati Sofija Kopola. Dzimusi un augusi Amerikas kinoleģendas Frānsisa Forda Kopolas ģimenē, filmējusies tēva šedevrā Krusttēvs jau zīdaiņa vecumā, Sofija ne tikai ir piederīga Holivudas elitei, bet arī aktīvi piedalās elitāru produktu reklāmās. Jau pieminētais Louis Vuitton, kura somas Kopola reklamēja kopā ar tēvu, ir tikai viens no piemēriem. Sofiju Kopolu saista sirsnīgas un lietišķas attiecības ar Amerikā populāro modes mākslinieku Marku Džeikobsu, viņa ne reizi vien ir bijusi viņa produktu reklāmas seja.
Sofijas Kopolas pieredzē ir arī flirts ar masu modi – reklāmfilmiņas veidošana H & M limitētajai kolekcijai, kas tapa sadarbībā ar itāļu zīmolu Marni un viņas dzimtajā pilsētā Ņujorkā pērn no veikalu plauktiem tika izslaucīta dažās stundās. Tā ka arī Sofija ir pielikusi roku pasaulei, par kuras eksistenci… viņa brīnās.
Skumja ironija
Tomēr viņa spēj ar mazliet rezignētu ironiju distancēties no tās, paskatoties uz visu šo liekulības tirgu no malas. Jā, Kopolas iepriekšējais darbs par pārsātinātības sekas izbaudošu Holivudas filmu zvaigzni – filma Kaut kur/Somewhere (2010) – bija strukturētāka, pārliecinošāka, tā koncentrējās uz vienu varoni un tā ceļojumu no šķietamām vērtībām (Holivudas uzdzīve) pretī īstajām – kopā ar savu faktiski nepazīstamo meitu. Filmas The Bling Ring problēma ir fokusa neesamība – pat Emmai Votsonei filmā tikai šķietami ir galvenā loma, viņa izšķīst kompānijā, kuras locekļi ir cits citam līdz garlaicībai līdzīgi un maz individualizēti. Taču varbūt Sofijas Kopolas atteikšanās dramatizēt un intelektualizēt savus varoņus ir apzināta – somiņu pielūdzējos un Facebook ekshibicionistos nav jēgas meklēt dramatisma dzīles, tikai izmantot tos kā materiālu ironiskām pārdomām par debilitātes un patēriņa ēru.
Starp citu, šogad aprit 10 gadu kopš Sofijas Kopolas populārākās un labākās filmas Pazudis tulkojumā/Lost in Translation (2003), kas arīdzan ir rezignēti ironisks skatījums uz glamūra pasauli – nogurušas Holivudas zvaigznes reklāmhaltūru Japānā un potenciāli romantiskām attiecībām ar jaunu meiteni. Nosvinot šīs filmas jubileju, der redzēt arī The Bling Ring, turklāt, ja aizvedīsiet uz filmu kādu jaunieti, kas fano par slavenībām, būsiet vēl paveikuši sociāli nozīmīgu darbu. Ir vērts atsvaidzināt atmiņā arī Sofijas Kopolas juteklisko nobriešanas drāmu Jaunavu pašnāvības/The Virgin Suicides (1999) un dekoratīvo Mariju Antuaneti/Marie Antoinette (2006), lai atgādinātu sev, ka Sofija Kopola ir savrupa un interesanta ceļa gājēja Amerikas neatkarīgā kino ainavā.
Izredzētie
The Bling Ring
Drāma. ASV. 2013. Režisore Sofija Kopola
Lomās Emma Votsone, Klēra Džūljena u. c.