Filma Kauja par Heksoridžu ir Holivudas aktiera Mela Gibsona piektais režijas darbs – viss, ko režijas laukā paveicis Gibsons, ir vērā ņemams, pamatīgs, pārsteidzošs, arī diskusijas raisošs. Arī Kauja par Heksoridžu, kura svinīgi tika rādīta Venēcijas kinofestivālā septembrī. Šī filma balstās uz pretmetiem – iespējams, tā ir visu laiku vardarbīgākā filma, kas pašaizliedzīgi slavina pacifisma ideju. Tā ir filma, kuras kauju un kara ārprāta ainas savā fizioloģiskajā tiešumā un ārprāta koncentrācijā sasniedz absolūtu virtuozitāti. Gibsons ir radījis neprāta un kara šausmu simfoniju, kas vienlaikus šokē, liek šausmās pamirt, no jauna un jauna skatot sašķaidītos ķermeņus, cilvēku audu un orgānu gaļīgo masu, un tajā pašā laikā cieņpilni novērtēt Gibsona – un viņa filmas tehniskās komandas – rafinēto meistarību.
Karš Gibsona filmā nav neitrāls fons, un tam nepiemīt Holivudas supervaroņu filmu eksploziju dekoratīvā atsvešinātība – te viss ir pa īstam, līdz cilvēka miesas, tikko vēl jaunu vīriešu miesas, asiņainajam receklim. Tā ir liesmu un iznīcības apņemta, verdoša elle, kura iznīcina visu dzīvo. Gibsona radītajam karam ir konkrētas vēsturiskas un pat ģeogrāfiskas koordinātes – tātad 1945. gads, Otrais pasaules karš, cīņas ar Japānas armiju pie Okinavas, arī par nelielu zemes pleķīti – Hekso krauju, šo Heksoridžu, kas arī ir minēta filmas nosaukumā.
Desmonda Dosa stāsts
Mels Gibsons filmā izmanto konkrētus dokumentālus materiālus un konkrēta cilvēka – Otrā pasaules kara varoņa, vēlāk svarīgus apbalvojumus saņēmušā Desmonda Dosa (1919–2006), – biogrāfijas faktus (Dosa biogrāfija gadu desmitiem ir bijusi Holivudas iekārots stāsts). Gibsons filmā nāk ar pamatīgu atkāpi Desmonda Dosa dzīvesgājumā – puiša bērnību provinciālā Amerikas miestā. Par saulainu šo bērnību grūti dēvēt – pieticīga rocība, vardarbīgs, depresiju alkoholā slīcinošs tēvs – Pirmā pasaules kara veterāns (lomā Hugo Vīvings) –, kurš regulāri iekausta sievu un bērnus – divus puikas. Vardarbība ģimenē un paša Desmonda izdzīvotais vainas komplekss, puiku spēlēs teju fatāli satraumējot savu brāli, tuvina Desmondu pārliecībai – viņš nekad savās rokās neturēs ieroci, viņš nekad nenogalinās. Būtiska ir arī ģimenes reliģiskā pārliecība – piederība Septītās dienas adventistu draudzei.
Jau pieaugušo Desmondu filmā tēlo Holivudas aktieris Endrū Gārfīlds, kurš reiz ne īpaši veiksmīgi ir spēlējis pat Zirnekļcilvēku (2010. gadā). Atšķirībā no šī Holivudas komiksa Kaujā par Heksoridžu Endrū Gārfīlds ir izcils – viņš Desmondu rāda kā jūtīgu, emocionāli vibrējošu, taču savā pārliecībā un principos nelokāmu puisi, kuram skatītājs notic un uzticas bez aiztures. 1942. gadā pieteicies kā brīvprātīgais armijā, Desmonds tomēr atsakās nēsāt ieroci – viņš ir solījis Dievam nepieskarties ierocim un nekad nenogalināt. Armija nav tā maigākā vide šādas pozīcijas demonstrējumiem, un Desmonds kā spītīgs dīvainis tiek pakļauts gan sodiem, gan ņirgām teju padomiskās ģedovščinas garā. Vēlāk kaujas laukā Desmonds izglābj desmitiem ievainoto – viņu vidū ir arī tie, kuri mēģināja no Desmonda izsist viņa kaitinošo atšķirību.
Klasiskā stila paraugs
Mela Gibsona darbs ir teju Holivudas klasiskā stila paraugs, tā ietvaros veidotās filmas izmanto gan līdzīgus dramaturģiskos paņēmienus, gan varoņus, gan arī kino valodu – galvenais varonis Desmonds ir uz mērķi orientēts (viņš grib dienēt armijā un piedalīties kaujas operācijās), viņu spārno konsekventa pārliecība (viņš atsakās nogalināt), viņš pārvar apstākļus (armijas biedru ņirgas, brutalitāti un pārliecību, ka darīšana ar galvu saspiedušu jefiņu) un, par spīti šo apstākļu smagumam, arī sasniedz savu mērķi un kļūst par varoni. Kā ikvienam šādas filmas varonim, Desmondam Dosam ir arī meitene, kuras sirdi viņš iekaro, – tā ir jauka medicīnas māsa, kuru tēlo Terēza Palmere.
Un tomēr – par spīti Holivudas formulas skaidrībai (banalitātei?), filma Kauja par Heksoridžu spēj radīt gan satricinājumu, gan katarsi, gan līdzpārdzīvojumu galvenajam varonim. Protams, šķietami kārtējo reizi un no jauna var novērtēt Holivudas klasiskā stila iedarbību – ne velti filmas, kas veidotas, ievērojot tā formulas, valda pār skatītāju prātu un dominē globālajā tirgū. Taču ābeces patiesībām ir nepieciešams arī jaudīgs režisora talants, kas formulu vai likumu krājumu pārvērš iespaidīgā mākslas darbā. Melam Gibsonam šāds talants piemīt – un tā virtuozākās izpausmes ir tieši kauju, kara ainas, kuras filmā ir šausminošas un paradoksāli fascinējošas vienlaikus, kaut, atcerieties, – filmas galvenais varonis ir pārliecināts pacifists.
Masu ainas un kaujas vienmēr ir bijušas Gibsona spēcīgā kārts jau kopš Drošsirža/ Breavheart (1995) laikiem – šis viņa pēc kārtas otrais režijas darbs atnesa piecus Oskarus un pozicionēja Gibsonu kā nopietnu režijas talantu. Dramatiski satricinājumi, katarsiskas ciešanas raksturo arī viņa divus nākamos režijas darbus – Kristus ciešanas/The Passion of the Christ (2004) un Apokalipto/Apocalypto (2006). Šīs abas filmas arī ir pasaules slavas iezīmētas. Tas viss ir arī Kaujā par Heksoridžu, kas, iespējams, ir Holivudas formulām visuzticīgākā, tās viscītīgāk respektējošā Gibsona filma.
Spīlbergs, Īstvuds, Gibsons
Pirms desmit gadiem vēl kāds slavens Holivudas aktieris, labs režisors Klints Īstvuds uzņēma savu Otrā pasaules kara diloģiju par ASV un Japānas konfrontāciju – Vēstules no Ivodzimas/Letters from Iwo Jima un Mūsu tēvu karogi/Flags of Our Fathers (2006). Vēl senāk Stīvens Spīlbergs radīja savu Otrā pasaules kara drāmu Glābjot ierindnieku Raienu/Saving Private Ryan (1998) ar šokējošu kauju ainu – asiņainu slaktiņu – filmas ievadā.
Protams, Gibsons ar Kauju par Heksoridžu ir pārtrumpojis Spīlbergu, viņa kādreiz par kara šausmu attēlojuma tehnisko etalonu uzskatītā epizode Glābjot ienaidnieku Raienu ir nieks, salīdzinot ar tiem elles lokiem, kādos savus karavīrus iemet Mels Gibsons. Ar Klintu Īstvudu Gibsonam spēkoties ir grūtāk – Īstvuda darbi par ASV un Japānas armijas cīņām ir nopietni un pamatīgi, tomēr tiem nepiemīt tā Holivudas formulas skaidrība un realizācijas intensitāte, kādu savā filmā Kauja par Heksoridžu piedāvā Mels Gibsons.
Gibsonam bija svarīgi uzņemt Kauju par Heksoridžu, filmu, kas spēkojas ar divu atzītu mūsdienu klasiķu teju hrestomātiskiem darbiem, – gan lai atgrieztos aktīvā apritē, gan lai noslēgtu ne to sekmīgāko un ne tās jaukākās publicitātes piepildīto periodu savā dzīvē un karjerā. Kauja par Heksoridžu ir nopietns pieteikums Oskaru sezonai – ASV kinoakadēmiķiem vajadzētu prasties novērtēt filmu, kas tik virtuozi ekspluatē Holivudas tradicionālos paņēmienus, augstu tur patriotisma karogu, turklāt konfrontē skatītāju ar šaušalīgi reālistisku kara neprātu.
Kauja par Heksoridžu****
Hacksaw Ridge
Drāma. ASV. 2016.
Režisors Mels Gibsons Lomās Endrū Gārfīlds, Sems Vortingtons, Terēza Palmere, Hugo Vīvings, Vins Vons