Filmas Paradīze 89 recenzija. Paradīze slēpjas detaļās

Liekas, ka tagad Latvija 100 dod naudu visiem, kam nav slinkums kādu "sviestu" taisīt... mētelīša virinātājs u.c. tizlas epizodes... laikmeta spogulis? Žēl bērnu, kam tādās muļķībās jāpiedalās.

Nepatika, drūma noskaņa, notikumi vairāk no sociāli nelabvēlīgas vides , kā vēsturiski. Man tai laikā bija 16 g., kino noskatījos ar 10 gadīgo meitu – neizpratne, vilšanās. Nav ģimenes filma.

Tikko atnācu no kino. Tādu murgu vēl nebija gadījies redzēt. Ne idejas ne formas ne satura. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka latvieši nemāk taisīt filmas, Brenčs un Streičs diemžēl neko vairs neražo. Skumji skumji.

Filma izraisīja reālu riebumu. Žēl tā cilvēka, uz kuru bērnību tas ir balstīts, noteikti nav paredzēta bērniem. No pašiem politiskajiem notikumiem, tik neliels ieskats. Visas filmas garumā tik pie sevis domāju, kā tas ir iespējams, ka tiem vecākiem nav atņemtas aprūpes tiesības (zinu, ka tie ir citi laiki), bet tāda vecāku bezatbildība nevar tikt uzskatīta par normālu. Noteikti nevēlētos, lai mans bērns skatītos šo filmu! Jutos reāli neērti, kad mazs puika, kurš sēdēja aiz manis, uzdeva vecākiem jautājumus par redzēto. Ar visu mētelīšu virinātāju un vienaldzīgajiem pieaugušajiem, šī filma noteikti man domāta bērniem!

tikko ar meitu un mazdēlu noskatījos filmu. ESMU VĪLUSIES, cerēju daudz dziļāku saturu. Banāla meiteņu draiskošanās aizņem vērtīgo filmas laiku un vēstures patiesības nopietnība paliek par plezīru. Piekrītu iepriekšējiem komentāriem, ka filma nekāda.

Jāatzīst-filma nekāda. Kā visas pēdējā laika latviešu filmas.Piekarina tik to 100 gadi un aiziet.

Protams, ka latviešiem patīk noriet jeb ko, ko kāds radījis, tomēr filma ir ļoti vāja. Pārsteidzoši, nekas spīdošs priekš pirmās pilnmetrāžas tāpat nebija gaidāms, tomēr, sniegums ir sliktāks kā cerēts. Scenārija nav, paviršs darbs ar aktieriem un haotiska perioda priekšmetu atrāde, vietā un nevietā. Arī Gintam Bērziņam raksturīgie, vizuāli it kā daiļie un pareizi virknētie kadri, šķita necili, jo tiem nebija saistības ar filmas saturu.

Noteikti aiziešu, astoņdesmitos ritēja mana bērnība. Gāzes automāti, pa radio skanošais Remix, Jumprava, seriāls "Ilgais ceļš kāpās, jaunieši ar cukurūdeni matos , kuri uz Rīgas mikrorajonu sienām ar aerosolu rakstīja maģiskos burtus DM, tāpat pustukšie veikali ar Herkulesu plauktos, katrs piektais uz ielas ģērbies PSRS armijas formā. Vai bija labāk? Bērnībā vienmēr ir labāk, tomēr skaidri atceros arī gaisā virmojošo baiļu sajūtu- Vulfsons Globusā baidīja ar kodolkaru, Černobiļas avārija, dzirdēju, ka vecākās meitenes stāstīja, ka vakar disenē dejojušas ar čaļiem, kuri no ''afgana' atbraukuši mājās, teica, ka čaļiem grūti adaptēties, it kā jauni, bet dvēselē jau veci vīri... Narkomānija arī bija, Rīgas ielas pelēkas, nemitīgā vēlme dabūt "firmu"- alus bundžiņas, košļenes, krosenes, pārfotografētie Rembo un Komando filmu attēlu. Nabadzības un noguruma gaisotne. Nestāstiet man par laimīgo LPSR, Brīnums, ka tas monstrs sabruka bez WWIII vai Balkanu pieredzes. Paldies Dievam.Ejam tālāk

Filma vāja. Daži skaisti brīži neatsver vājo scenāriju, kurā epizodes "nesienas'', pārspīlēto tā laika priekšmetu lietošanu.Piem. vienā kadrā bezjēgā sabāzta kvasa muca kopā ar gāzētā ūdens automātu u.t.t. Nu nestaigāja krievu armijnieki tajā laikā ar ordeņiem ikdienā. Tas sākās daudz vēlāk, kad sāka 9. maiju tā "pa īstam" atzīmēt. Kaķa bēres karogā- stulbums pārākais. Varētu turpināt vēl un vēl. Bet mazās meitenes ir jāuzslavē. Īsāk sakot- režisorei vēl daudz jāmācās. Varbūt, ka kādreiz arī sanāks.