Filmas Atcerēties visu recenzija. Atcerēties (bet ne visu)

Gadiem ejot, šis futūristiskais, lielā mērā ciniskais un dažviet pat neķītrais (ne velti oriģināls saņēma R – pieaugušajiem paredzētas filmas reitingu) action gabals ar Arnoldu Švarcenegeru galvenajā lomā un veselu gūzmu marsiāniskas cilmes frīku – kurš tad neatceras leģendāro prostitūtu ar trim krūtīm vai fizioloģiski atbaidošos mutantus? – kļuva par kulta klasiku.Atmiņas fenomensTiesa, oskarotie specefekti strauji novecoja, uz papēžiem šai modīgajai Filipa Dika kinovariācijai allažiņ mina cita, daudz jaudīgāka F. Dika stāsta ekranizācija – Ridlija Skota šedevrs Pa asmeni skrejošais/Blade Runner (1982), kurā papjēmašē mulāžas un elementāru kinotehnisko triku «specefektus», ar kādiem bija saspeķots Total Recall, aizstāja izcili radītā fantastiskā darbības vides drūmā atmosfēra ar neona lampu atspīdumiem nākotnes totālajā metropolē ar mūžīgo lietu. Un, protams, Harisons Fords, kurš, par laimi, nekad nav bijis Ārnijs ar savu vienīgo un muļķīgo hasta la vista, baby izbrīna grimasi ģīmī. Tāds ir kinovēstures «atmiņas» fenomens – R. Skota filma Pa asmeni skrejošais kļuvusi par reālu kinofantastikas klasikas paraugu, kamēr P. Verhovena Atcerēties visu – kinomānu kulta objektu, kuru bez smaida un krietnas pašironijas devas skatīties nav iespējams.Vai tiešām vilšanās?Vilšanās pēc 2012. gadā «restartētās» Verhovena filmas ir tik totāla, ka negribas pat nikni spļaudīties. Jo tik acīmredzami, pat elementāri ir jaunās Total Recall klupšanas akmeņi. Pirmkārt, apzināta izdabāšana pusaudžu auditorijai (filmai ir PG13 reitings, kas faktiski nozīmē – bez vecuma ierobežojumiem). Filmā tīņiem ir grūti apskaidrot, ar ko tad Filipa Dika stāsts ir tik slavens un nozīmīgs, proti, savas identitātes meklēšanu, kas virtuālajā pasaulē, kurā realitāte ik sekundi saplūst un mainās ar «ne-realitāti», ka indivīdam stāstā/filmā tiešām grūti atbildēt uz Zatlera jautājumu: «Kas es esmu?». Šī tēma jaunajā filmā ir absolūti sačammāta un nesaprotama, muļķīga.Dizaina triumfsOtrkārt, filmas ievērojamais budžets (vismaz 125 miljoni) ir ļāvuši lieliski izpausties dizaineriem, māksliniekiem un specefektu veidotājiem. Vērtējot action un specefektīguma skalā, jaunā Totall Recall stabili pelna deviņas no 10 ballēm. Tāpēc pirmo filmas trešdaļu skatītāju intrigu turēs efektīgā vide un cīņu ainas (darbība gan nenotiek, kā oriģinālā, uz Marsa, bet 2084. gadā uz Zemes, kas sadalīta divās antagonistiskās daļās – bagātajā Eiroamerikā jeb Britu Federācijā un nabadzīgajā provincē Jaunajā Šanhajā). Protams, līdzīgi kā oriģinālajā filmā, arī Kolina Farela tēlotais Arnolds Švarcenegers, tfu, proletārietis Dags Kveids (un viņa alter ego Hauzers, ja atminaties) redz briesmīgo sapni ar «iesprūšanu» starp realitātēm, dodas uz dīvaino Total Rekall biroju, lai iegūtu iespēju «kavēties svešās atmiņās» (lasi – atrastu savu īsto es), tāpat satiek leģendāro sievieti dzeltenajā lietusmētelī un trīskrūšu izklaides meiču (filmas pirmās versijas fani sapratīs, par ko runa), būs arī jaunas fiškas – rokā iečipoti mobilie telefoni utt. Pats lielākais pārsteigums, bez šaubām, ir Daga «sievas» Lorijas tēla transformācijas, jo viņa šoreiz pārtapusi uzreiz divos personāžos (atcerieties, kas oriģinālfilmā bija Rikters, tālāk nespoilerēšu), kas vispār padara filmu murgainu. Problēma tā, ka Lorijas lomā ir talantīgā britu aktrise Keita Bekinseila, kura – šoreiz diemžēl – ir TR režisora Lena Vismena laulātā draudzene. Uzticēt sievai galveno sieviešu lomu, protams, ir jauki, taču tieši Lorijas tēla «apgreidošana»padara Dagu/Farelu par otršķirīgu personāžu, tikai nevar saprast, kā vārdā, jo sievas loma ir visai funkcionāla. Rezultātā filmas otra puse kļūst garlaicīga, sižetiski juceklīga, prasta action izklaide, kurā nekādi filosofiski jautājumi «kas tad es īsti esmu?» nevienu neinteresē – ne režisoru, ne, baidos, arī tīņu publiku. Tad kāda mārrutka pēc vispār ķerties Filipa Dika darbam pie astes?