Grāmatas Latviešu kapusvētki: identitātes rituāls recenzija. Kapusvētki kā Dziesmu svētki

... jautājums, vai kapusvētku tradīcija kā izolējoša kultūras prakse... Ko tik nevar izfantazēt , kad nav ko darīt .Visām tautām ir tradīcijas , kā rīkoties īpašos dzīves brīžos , un mums arī tādas ir .

Man gan nešķiet, ka kapu svētki bija nevardarbīgās pretošanās izpausme. Vismaz ne jau nu mazā Latgales kapsētā - ja nu vienīgi katolicisma uzturēšana. Kā tur radi no visas Latvijas gadu gadiem sabrauca, tā sabrauc. Kā tur tantiņas ar lakatiņiem galvā pie krusta dziedāja, tā dzied. Kā katoļu mācītājs gadu gadiem tur runāja, tā runā. Ne tur kāds pretojās, neko. protams, ka katoļu mācītāji komunismu neatzina un varbūt savās runās kapos iepina pa kādam pretpadomju tekstam, bet vismaz man nu tas galīgi nelikās kā cīņas lauks. Kapu svētki, protams, ir īpaša kultūras izpausme, bet vismaz Latgalē tā drīzāk demonstrē katolicisma un dzimtas saišu spēku Latvijā. Un pie mazās Latgales kapsētas gadatirgi un bufetes nenotiek, bet, protams, pirms kapusvētkiem vai pēc kapusvētkiem notiek tradicionālais mielastiņš kaut kur zaļumos vai kādās mājās - kā nu kuram. dziemsu svētki - tas ir pavisma cits "fenomens". Tā ir īsta pretošanās kustība. Vismaz bija. Tagad? - Nezinu. - Varbūt pārvērtīsies par bezdesiņu un bezaliņa garīguma demonstrēšanu,iepinot pa kādai, teiksim, Kārļa Lāča bērnudārznieku cienīgai dziesmiņai.

Atpestī un apžēlojies, zinētnieču madamas - kad latviešu cilvēki bērē aizgājēju, viņiem vismazāk rūp ''Eiropas sekulārā tradīcija'' un ''pamatelementu mierīga līdzāspastāvēšana''. Puķīšu un vainagu andeli ar visu, kas tam klāt pienākas, arī tā kā drusku par traku par gadatirgu saukt.