Vietējie likumsargi māksliniecei par lielu sašutumu mājās audzētu marihuānu lāgā neatšķīra no spēcīgām sintētiskajām narkotikām, tika izvirzītas divas apsūdzības. Pēc pusgada, kas, kā Inga Erdmane atzīst, bija "neziņas, baiļu un panikas pilns", viņa saņēma divus spriedumus. Lai arī abas lietas balstījās uz tiem pašiem materiāliem, vienā viņa tika attaisnota, otrā – atzīta par vainīgu. Par laimi, iespējamo divpadsmit gadu ieslodzījuma vietā tika piespriesti tikai divi gadi nosacīti, un māksliniece šo sodu pašreiz "izcieš" Nīderlandē.
Lai arī piedzīvotais, bez šaubām, māksliniecei un viņas draugam bijis šokējošs, tomēr, raugoties atsvešināti, notikušais šķiet gluži vienkārši apliecinām, ka tas, kas atļauts vienā valstī, var būt aizliegts daudzās citās. Protams, situācija, kad jāstājas tiesas priekšā par to, kas padarīts ne jau ar nodomu, bet, kā teikts anekdotē, "ar desu", ir diezgan satraucoša, tomēr ar īpašu nejēdzīgumu šī krimināllieta neizceļas un krietni atpaliek no izstādē citētā Kafkas Procesa. Kā stāsta māksliniece, tiesāšanās laikā attieksme pret viņu bijusi gluži iecietīga un likuma kalpi centušies pildīt savus pienākumus pēc labākās sirdsapziņas, turklāt – pārsteidzoši – ļāvuši sevi fotografēt.
"Domāšana – kavēta"
Gluži likumsakarīgi, ka krimināllietai nr. 15890013311 mākslinieces rokās bija jākļūst vēl par kaut ko. Iespēja kritizēt tiesu sistēmu un varas attiecības šajā gadījumā tiek pieteikta, bet ne pilnībā izvērsta, arī abu tiesas spriedumu pretrunīgums paliek fakta konstatācijas līmenī bez mākslinieciskā seguma. Ingas Erdmanes izvēle kritusi par labu citam – stāstam, kas atklāj apsūdzētā apjukumu.
Interneta žurnāla Satori intervijā viņa bilst, ka projekts "bija aizsargmehānisms, kā izdzīvot laiku starp tiesām". Droši vien tieši tas mudinājis sausos procesa dokumentus līdzsvarot ar fotogrāfijām, kuru interpretācija nebūt nav viennozīmīga, bet spēj atklāt subjektīvu situācijas pārdzīvojumu un apsūdzētā "iekšējās dzīves" daudzveidību. Manuprāt, šis paņēmiens izrādījies ļoti veiksmīgs, jo ļauj abstrahēties no konkrētā un aizdomāties vēl par kaut ko – vientulību, privātumu, spontānu stihiju un galu galā nespēku. Tas strāvo ne tikai no blāvajiem fotoattēliem, bet fiksēts pat medicīniskās pārbaudes protokolā: "Mīmika un muskulatūras tonuss – pavājināts, domāšana – kavēta."
Tātad te jaušams nevis cīņas gars, bet drīzāk pazemība, kas patiesībā ietverta arī izstādes nosaukumā Atzīstu, ka.... Galu galā sanāk, ka notikusi divu dzīves prakšu sadursme. No vienas puses, līksmā, mākslai uzticīgā, bet pārbaudījumos neizturīgā dzīves baudīšana, no otras – sīksta, neatlaidīga matu skaldīšana likuma vārdā. Jeb – izstāde ir par tiesībām būt vājam, par pienākumu būt stipram.
Sēkliņas un murdoņa
Sākotnēji projekts tapis grāmatas formātā, kas šķirama no abiem galiem. Hāgas Karaliskajā mākslas akadēmijā, kuru Inga Erdmane pabeigusi un kura Ventspils tiesas lēmumā nosaukta par Skudru akadēmiju (arts vietā ants), grāmata tika eksponēta kopā ar datorspēli, kurā, savācot noteiktus punktus, spēlētājs tiek pārcelts nākamajā līmenī, šādi izdzīvojot visas procesa fāzes – no apcietināšanas līdz sprieduma nolasīšanai. Muļķīgā kursora virzīšana šurpu turpu bez acīmredzama izskaidrojuma (it kā jāsavāc kaut kādas sēkliņas, bet kāpēc? Vai un kā tas ietekmē turpmāko notikumu gaitu?) atgādina tiesvedības procesa neproduktivitāti, taču spēles kopējais noskaņojums ir optimistisks.
Gatavojot izstādi Laikmetīgās mākslas centram Rīgā, Inga Erdmane materiālu papildinājusi ar audioierakstu. Cik noprotams, neskaidrā balsu murdoņa ir tiesas prāvas skaņu celiņš. Baisi iedomāties, ka šādā veidā tiek izšķirts ja ne tavas dzīves, tad vismaz tās desmitgades liktenis. Tātad kaut kas kafkisks šajā izstādē ir.
Beigas tomēr ir laimīgas – māksliniece Nīderlandē "dzer šampanieti un pīpē zāli". Gribas jautāt – vai bija vērts? Taču tas vairs neattiecas uz šo izstādi. Anekdote, starp citu, ir tāda: "Jānītis stāv uz tilta un raud. Pienāk onkulis un prasa, kas noticis. Jānītis: "Pēterītis manu maizīti iemeta upē!" Onkulis: "Ar nodomu?" Jānītis: "Nē, ar desu!""
Inga Erdmane
Izstāde Atzīstos, ka kļūdījos saskaitot. Sistēmas kļūda, krimināllieta nr. 15890013311
Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā līdz 1.III