Izrādes Makbets recenzija. Mazā melnā vakarkleita un citas slepkavības

Ja pietiekoši ilgi mīcīsi mēslu piku, varbūt radīsi ko līdzīgu maizei - tādu postmodernu kukulīti.Tad atliek aicināt ciemos uzticīgos draugus ( VDT skatītājus) un uzcienāt.Tie, kuri iekodīsies, kautrēsies atzīties, ka ir iekrituši. Tie, kuri atpazīs mēslu no maizes tiks uzaicinārti gudrajo klubā un kopā ar izrādes veidotājiem un teātra vadību varēs "ierēkt" par muļķīšiem , kas iekrituši un uzskata šo izrādi par īstu mākslu.Tikai nav saprotams, kāpēc ar to jānodarbojas VDT? Riska jau gan nekāda (var zaudēt vienīgi skatītājus, bet kuru gan tas uztrauc?)- izrādes veidotāji dzīvo nekritizējamo olimpā un neviens kritiķis neuzdrošināsies teikt, ko īstenībā domā - jo var tikt izradīts no klubiņa kā nemoderns un atpalicis. Bet tur jau tas joks, ka izrāde sastāv no novazātiem un vecmodīgiem štampiem un klišejām!

Šis laikam nebūs tas gadījums. Režisors vēlas pavisam ko citu: "Man ļoti patīk redzēt tās lielās acis, atvērtās mutes. Ir cilvēki, kuri sēž, saķēruši galvu. Nemaz neskatās." (Un pēc 1. cēliena laižas prom neatskatīdamies :)