Izrādes Dzīve izdevusies recenzija. Sveicināta, normālība!

Lamājas bez ciešanāmPēteris Draguns, kurš tulkojis popularitāti ieguvušo Baltkrievijas (droši vien - visas pēcpadomju telpas) portretētāju, ir panācis, ka valoda plūst kā skaidrs avots. (Atvainojiet par zaimošanu - teātra ieteiktais vecuma cenzs 16+, protams, ir vietā, bet māc aizdomas, ka cenzēto auditorijas daļu ar šiem leksikas slāņiem un problemātiku nepārsteigsi.) To, ka aktieri šos emocionālos, no jēgas atbrīvotos izsaucienus izpilda viegli, bez domāšanas un sastostīšanās, novērtēs katrs skatītājs, kurš ir pieredzējis, kādas ciešanas latviešu aktieriem sagādā lamāšanās uz skatuves. Tāpēc Dzīve izdevusies sākas uz pavisam uzpērkošas nots. Ne viss nelielajā izrādītē ir izdevies, tomēr stunda vasaras vakarā nav pavadīta bez ieguvumiem.Daudz būtu iespējams rakstīt par materiāla aktualitāti. Kādā pirmspirmizrādes intervijas rullītī režisors runāja par lugas slieksmi uz absurdu. Teātris viņa režijas stilu raksturo kā trash kultūru, respektīvi, tieksmi pārstrādāt pieejamos resursus gan scenogrāfijā, gan aktierdarbā. Scenogrāfija (telpas iekārtojums) ir izdevusies - viens acu uzmetiens, un skaidrs, kur un starp kādiem cilvēkiem atrodamies. «Dabā» iestudējums izmanto klasiski psiholoģiskā reālisma paņēmienus. Absurda nav - ne teātra valodā, ne arī grupas tēlotajā dzīvē. Toties ir trash, un, kaut arī tā izcelsme vērojama ne gluži estētikas lauciņā, tas ir pietiekami izteiksmīgs.Amerikāņiem ir apzīmējums whitetrash - baltie atkritumi. Tie ir cilvēki, veselas grupas, sociālie slāņi, kas it kā netiek diskriminēti, tomēr atrodas ārpus dzīves. Cilvēki, kas ir piedzimuši, dzīvo un nomirst bez perspektīvas. Cilvēki bez mugurkaula, gribas, vērtībām, pilnīgi nelietderīgi - sabiedrība nopūšas un izmet mēslainē. Tomēr cilvēki. Un par viņiem arī šis stāsts - romantiska drāma par divām tikko skolu beigušām jaunkundzēm un brāļiem fizkultūras skolotājiem, kuriem patīk iedzert un klusībā censties iekārtoties ērtāk pie sāniem tai, kas vienam kļūs par sievu, bet otram ir, paša vārdiem izsakoties, «mīla».N. Griestiņa Dzīve izdevusies ir gandrīz vai Kolka Cool mazais brālis, turklāt - kur vienam mākslas darbam misējies, otram veicies, un otrādi. Juris Poškus filmā bija sapulcinājis lielisku, pieredzējušu aktieru komandu, kas talantīgi iemiesoja inteliģentu pilsētnieku priekšstatus par «nekurienes» tikumiem un vērtībām. Estētiski grodi nostrādāts mākslas darbs, kurā tomēr nepameta sajūta, ka sevi iznīcināt vēl nepaspējušie varoņi dzīvē ir vismaz par desmitgadi jaunāki. Turklāt filmēšanas grupa samontētajā materiālā savu morālo pārākumu tomēr nebija līdz galam spējusi noslēpt. N. Griestiņa izrādē ir otrādi. Aktieri - Lienīte Osipova, Armands Berģis, Alise Indāne, Ēriks Poņemeckis - ir nepieredzējuši, un precīzi tvertas psiholoģiski smalkas nianses lomās mijas ar paviršāk nostrādātiem posmiem, pirmizrādē vienā gadījumā pat ar izkrišanu no lomas un ilgstošu netikšanu atpakaļ, kas Dirty Deal zālē ir ļoti pamanāmi. Arī režisors jauns un acīmredzami aktieriem nav spējis pietiekami palīdzēt. Tomēr ļoti jauno izrādes varoņu nesamākslotā eksistence bez jebkāda morāla vērtējuma paradoksā kārtā satricina vairāk nekā nostrādātā filma.Ārpusnormas normālībaKolka Cool stāsta par varoņiem, kuru dzīvē, iespējams, kaut kad iestāsies pārmaiņas - solis pa labi, solis pa kreisi, labvēlīga nejaušība vai pieaugšana varbūt. Principā viņu eksistence, vēsta mākslas darbs, ir dzīve ārpus normas - nenormāla, žēlojama, ar šausmām uztverama. Protams, skatīties, kā trīsdesmitgadnieki zirgojas, ilgtermiņā nav necik optimistiski, bet saprast, ka astoņpadsmitgadīgo dzīve ir neatgriezeniski beigusies, pirms vēl tā paspējusi iesākties, - tā jau ir traģēdija. Vēl skaudrāka tāpēc, ka - izrādes režisoram taisnība - paši varoņi un daudzi viņiem līdzīgie ir pārliecināti - dzīve ir izdevusies. Dzīve izdevusies labai daļai jaunāko skatītāju liekas varen smieklīga izrāde (un nav jau noliedzams, ka ikdienība spēj dzemdināt ne vienu vien komisku epizodi), bet, paskatoties varoņos ar mazliet atsvešinātu skatu, jāsecina - taisnība autoram. Varēja būt arī sliktāk. Sveicināta, dzīves neredzamo slāņu normālība!Iestudējums Dzīve izdevusies teātrī Drity Deal Teatro Rīgā, Maskavas ielā 12/2.