Izmantojot jau pārāk bieži izskanējušo salīdzinājumu ar Edīti Piafu, droši var teikt – ja Piafa dzīvotu mūsdienās, viņa izskatītos un izklausītos pēc Kalvi. It īpaši, ja paņemtu rokā ģitāru. Kalvi pati šo piedēvēto līdzību ekspluatē ekselenti – arī Rīgas koncerta noslēgumā izskanēja franču šansonistes savulaik dziedātā Jezebel, ko britu rokmūzikas lēdija izdevusi kā vienu no pirmajiem singliem. Meklēt līdzības Annas priekšgājēju vidū, protams, var - Sūzija Siū (Siouxise Sioux), Diamanda Galasa, noteikti vēl citas. Tomēr Kalvi lielākoties ir pati, nevis kādas slavenas dziedātājas atblāzma.
Balss ir galvenais Annas Kalvi ierocis – negaidītās pasāžas
un virāžas kāpj un mainās plašā reģistru amplitūdā. Dūmakaina, erotiski
piesmakusi balss ar vērienu – brīžos, kad māksliniece teica dažus vārdus
klausītājiem, viņas vārgā un čiepstošā runa bija vairāk nekā mulsinoša. Neiztrūkstošs
Kalvi pavadonis ir Fender ģitāra – viņas rokās instruments dzīvo pats savu
dzīvi, smejoties, kliedzot un vaimanājot eņģeļu un nelabo balsīs. To spoži
pavada multiinstrumentāliste Malllija Harpaza, spēlējot, sitot, kratot,
purinot, velkot un citādi atskaņojot veselu gūzmu instrumentu, no trijstūra un
serpentīna šķīvjiem līdz harmonijam. Otrā vokāla lomu spīdoši izpilda
bundzinieks Daniels Meidens – Vuds, dziesmās Desire un un Susanne and I
aizstājot Braienu Īno, kura balss skan Kalvi debijas un pagaidām vienīgajā
albumā, kas nodēvēts pašas mūziķes vārdā.
Koncerta dziesmu saraksts gan bija samērā prognozējams, taču pārsteidza – tieši dziedātājas salti ugunīgā izturēšanās, balss neierobežotās iespējas un arī pavadošās grupas tīrā skaņa lika ierakstā jau klausītās melodijas sadzirdēt kā no jauna. Tieši vokālais sniegums arī ļāva attiekties nekritiski pret brīžiem līdz galam neizstrādātajām muzikālajām frāzēm un retumis pārāk atkārtoti ekspluatētajiem motīviem. Uzstāšanās Palladium tika atklāta ar albuma ievadkompozīciju Rider to the Sea, tās laikā izskanēja visas debijas albumā iekļautās dziesmas, kā arī pāris kaverversijas – Elvisa Preslija dziedātā Surrender, jau minētā Piafas Jezebel, kā arī TV on the Radio ne pārāk senais singls Wolf Like Me.
Anna piestāvēja Palladium, Palladium piestāvēja Annai. Dažādu iemeslu dēļ šis koncerts man arī bija pirmā satikšanās ar jauno koncertzāli, un šī tikšanās bija patīkama. Rīgā jau sen bija nepieciešama šāda formāta skaņu zāle, kuras akustiskās īpatnības ļauj pilnībā izbaudīt skanējumu, ja vien nenostājies zem balkona vai arī neatrodies pašā tālākajā stūrītī. Līdz nākamajam koncertam nebūs īpaši ilgi jāgaida – 1.novembrī tur uzstāsies beļģi Hooverphonic.