Norma, gallu priesteriene, vairākkārt atliek savas tautas sacelšanos pret tās apspiedējiem romiešiem, kuri tai (jeb caur Normu izteikto gallu dievību gribai) klausa uz vārda. Patiesībā Norma mīl iekarotāju - romieti un vietējo prokonsulu Pollionu, kurš ir Normas abu dēlu tēvs.
Jau operas sākumā Pollions, kura loma šajā sezonā Metropolitēna operā uzticēta Latvijas tenoram Aleksandram Antoņenko, atzīstas, ka ir iemīlējis citu priesterieni - Adalžizu. Operas sižets koncentrējas ap abu sieviešu savstarpējo greizsirdību, naidu un vienotību, bet vīrieši ir tikai pakārtoti statisti, kuri retumis spēj mainīt notiekošo un dramatisko operas finālu - Normas un Polliona bojāeju.
Zemes un siržu iekarotājs
Aleksandrs Antoņenko Ņujorkas teātrī iepriekšējās sezonās dziedāja Princi Antonīna Dvoržāka Nārā, Grigoriju Modesta Musorgska Borisā Godunovā un Luidži Džakomo Pučīni operā Apmetnis.
Lielās operas skatuves noteikumi ir skaidri - slavas lauri un ovācijas retu reizi tiek vairāk nekā vienam solistam. Vai Aleksandrs Antoņenko, kuru esam pieraduši redzēt dramatiskās varoņtenoru lomās (kā, piemēram, šā gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā Radamesa lomā Džuzepes Verdi Aīdā) un kuras neapšaubāmi ir viņa ampluā, spēj būt otrā plāna solists bez ambīcijām un ar pietāti pret skatuves partneriem?
Varbūt, ka nespēj gan, taču Normas iestudējumā tas tikai nācis par labu. Aleksandra Antoņenko tēlotais Pollions ir varonis, zemes un siržu iekarotājs, kurš līdz šim nepazīst sakāves. Sastopoties ar grūtībām, viņš turpina būt stūrgalvīgs un spītīgs, taču tajā pašā laikā nespēj saglabāt stingru raksturu.
Ikkatrā cēlienā Aleksandrs Antoņenko kādā brīdī nometas ceļos te pie Adalžizas kājām, te pie Normas, kura viņa lūgšanos pamana vienīgi tuvu operas finālam, tomēr noteic: "Tu vismaz lūdzies, bet par vēlu!" Viņa dziedājums ir spilgts un apbrīnojami spēcīgs - ne gluži šīs operas bel canto stilā, jo nedaudz ass un skaldošs, bet joprojām veiksmīgi kontrastējošs ar priesterieņu maigo un lirisko skanējumu.
Aplausi pārtrauc izrādi
Minētais kontrasts ļauj izcelties gan Adalžizas izpildītājai Keitai Oldričai, ar kuru Aleksandram Antoņenko veidojas mīlas un greizsirdības pilni dueti, gan Normas lomas atveidotājai Sondrai Radvanovskai. Viņa ir īsta Metropolitēna operas zvaigzne: dziedātājai šajā sezonā uzticēta vēl viena sarežģīta loma - Toska.
Amerikāniete Sondra Radvanovska ir spoža operdīva, kura klausītājus lutina ar daudzkrāsainu vokālo sniegumu un siltu tembru. Normas slavenā ārija Casta diva viņas izpildījumā pārsteidz ar izcilu un oriģinālu interpretāciju, pēc kuras aplausi pārtrauc uzvedumu uz dažām minūtēm.
Šajā Normas uzvedumā ir vērts paraudzīties uz solistu ansambli, kas izceļ sieviešu vokālo un sižetisko līniju. Par to vislielākais nopelns ir tieši Aleksandram Antoņenko, kurš šo nedaudz vienveidīgo tragedia lirica meistardarbu ļauj ieraudzīt citā gaismā. Režisora Džona Koplija klasiski iestudētās Normas izrādes Ņujorkā turpinās līdz 1. novembrim.
Pēcāk latviešu uzstāšanās stafeti uz Metropolitēna operas skatuves pārņems Maija Kovaļevska nākamā gada janvārī Džakomo Pučīni Bohēmā. Pavasarī atgriešanās pēc šā gada sākumā piedzīvotās spožās debijas būs Kristīnei Opolais citā Pučīni meistardarbā Madama Butterfly.