Šīs pārdomas sākšu ar aizdomām, kas izsējās pirms pusgada sarunā ar Pauli Liepu viņa darbu ekspozīcijā Purvīša balvas kandidātu izstādē, kurā visi mākslinieki bija gatavi atsaukties prasībai vārdiski izklāstīt un pamatot savas parasti dziļāk vai seklāk apraktās idejas. Toreiz Paulis Liepa atsedza veselu informācijas gūzmu, kas veido daudzslāņainu un aktuālu saturu viņa grafiku dizainīgajām formām.
Saistībā ar patlaban galerijā Māksla XO notiekošo izstādi Dalīšanās man gan nav sanācis personiski izjautāt mākslinieku, tomēr ir diezgan skaidrs, ka arī šajos darbos ieslēpts neiedomājami daudzkas un tos nemaz tik droši nevar nosaukt par glīti vecinātām, abstraktām, grafiskām kompozīcijām, kā tas pirmajā acu uzmetienā šķiet.
Domu kondensāts
Paulis Liepa strādā kā dzimis grafiķis, gadu no gada arvien koncentrētāk attīstot laikam jau iedzimto spēju izcelt jebkā apkārtnotiekošā grafisko potenciālu, turklāt dara to visnotaļ oriģināli. Visspilgtāk tas atklājās jau pieminētajā, sākotnēji 2017. gadā izrādītajā Daiļo mākslu kabinetā, kurā dominēja kara, iznīcības un ieroču tēma, turklāt pretstatā ierastajam tā risināta nevis ekspresīvi stāstošā, bet analītiski abstraktā ceļā. Uztraucoši notikumi, pasaules aplamības – tāpat kā viss cits – var tikt pārskatītas un analizētas līknēs, shēmās, algoritmos, un šie grafiki var kļūt par grafikām, proti, mākslas darbiem ar estētiski šifrētu informāciju un jau pēc definīcijas – emocionālu iedarbību.
Emocijas gan no šādiem darbiem, kuros iekapsulēts vairākkārt abstrahētu domu kondensāts, plūst atturīgi, tiem piemīt skaitļu pasaules miers, ko respektē arī iespiedgrafikas īpašība ieturēt distanci starp mākslinieku un viņa radīto darbu. Izstādē Dalīšanās ir tikai viena grafika, kurā jaušama spontanitāte, – berzējums viena attēla vidusdaļā šķiet saglabājis autora jūtu izvirdumu un tādējādi kontrastē ar izstādē kopumā vērojamo uzsvērto līdzsvarotību.
Galerijā Māksla XO aplūkojami jaunākie Pauļa Liepas darbi – piecas lielformāta un sešas nelielas grafikas jau pazīstamajā autortehnikā: izmantota augstspiedes tehnika uz papīra, kas slāņos un sektoros līmēts uz bieza finiera un pēc tam pakļauts mākslinieka rokas apstrādei, lai izskatītos kā pašas dzīves apbružāts, tādējādi izvairoties no grafikai kā senam mākslas veidam mūsdienās uztieptās ekskluzivitātes, unikalitātes, perfekcijas un tamlīdzīgām etiķetes lietām.
No formālā viedokļa tās visas var raksturot kā ģeometriskas kompozīcijas, kuras strikti sadalītas sektoros un kurās ieskatoties atklājas pārsteidzoši daudz sīku, izsmalcinātu detaļu. No mākslas vēsturnieka skatpunkta tiešas paralēles var vilkt ar konstruktīvisma, kā arī ģeometriskā abstrakcionisma ieradumu vēstījumu nodot ar krāsu laukumu un līniju tīklojumu, principā nerēķinoties ar autora individuālā rokraksta īpatnību.
Balts krustiņš
Lielie darbi Raum 21–25 veido telpu ilūzijas, par spīti tam, ka paliek arī abstraktu košu krāslaukumu kompozīciju statusā. Attēlu sērijas ar vācisko nosaukumu Raum (istaba) veidošanai Paulis Liepa pievērsās 2006. gadā. Sākotnēji tie atgādināja interjerista zīmējumus virsskatā. Izstādes Dalīšanās "istabas" ir vizuāli iedarbīgi, izbaudāmi, skaisti attēli, kuros svarīgs aspekts ir precīza skatiena mērķēšana un neizbēgami sekojošā lineārās perspektīvas, dziļuma uzrašanās attēla plaknē.
Katrā no pieciem Raum taisnstūriem atrodams balts krustiņš, kas iezīmē satekpunktu, un es ļoti gribētu, lai tas tā neatgādinātu šaujamieroča mērķa zīmi, bet labāk atgādinātu kāda ģeodēzijas instrumenta marķējumu, taču tas nu ir jautājums, kas abstraktas kompozīcijas gadījumā pilnībā atstājams katra uztvērēja ziņā, jo ir pārāk atkarīgs no skatītāja pieredzes un dvēseles stāvokļa.
Pats mākslinieks izstādes ideju anotācijā komentē pagalam īsi: "Tas ir tas gadījums, kad splitting ir nevis tulkojums, bet paskaidrojums. Ierastā share vietā vēl viens pavērsiens lietu kopējā kārtībā – dalīšanās komandās, polarizēšanās, uzskatu nesaderība, līniju vilkšana un teritorijas iezīmēšana. Telpas sadalīšana uz pusēm un satekpunkta meklēšana." To izlasot, kļūst skaidrs tikai tas, ka Paulis Liepa skatās plaši, domā par lietu kopējo kārtību un turpina ļaut dažādiem sadzīves un sabiedrības cīniņu trokšņiem kā grafikiem un trajektorijām ierakstīties savā mākslinieka dienasgrāmatā. Nav šaubu, ka izstādē redzamie darbi ir jēgas piesātināti, šaubas ir, vai un kā tie spēj iedarboties, ja skatītājs nezina par tajos ieslēpto nozīmi.
Paulis Liepa
Izstāde Dalīšanās
Galerijā Māksla XO līdz 26. augustam