(Lūk, vingrinājums kādam profesionālam statistiķim!) Tikmēr tam jau kārtējais taustāmais pierādījums ir mūsu dziedātāja Marina Rebeka - latviešu soprāns ar itāļu skolu un iespaidīgo pasaules karjeru.
VIDEO: Operdziedātāja Rebeka: galvenais ir radīt cilvēku
Taču sastapšanās ar mākslu katru reizi ir individuāls, neatkārtojams emocionālais piedzīvojums. Vairākkārt pārceltais un beidzot sagaidītais Marinas Rebekas solokoncerts Lielajā ģildē ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Modestu Pitrenu pie diriģenta pults izvērtās ļoti spilgtā mūzikas notikumā, kas ne tikai sniedza īstu baudu muzikāli prasīgai dzirdei un mieloja acis, bet gan (un tas - pirmām kārtām!) vienkārši, silti un patiesi uzrunāja sirdis tiešā un saviļņojošā trāpījumā.
Tieši vienkāršībā un dabiskumā slēpjas Marinas Rebekas mākslinieciskā snieguma īpašā valdzinājuma atslēga. Tas attiecas ne tikai uz dziedājumu, ko dara tik bagātu gan dzīvā intonācija un frāzējums (pilns jūtu, kuras slēpj sirds), gan vokālā toņa mainīgās nokrāsas, bet arī uz skatuvisko sniegumu. Neraugoties uz to, ka tas bija «tikai» koncertizpildījums, nevis īsta izrāde, Marinas Rebekas artistiskais temperaments nav iedomājams bez mūzikas raksturam un atveidojamo opervaroņu iekšējai pasaulei atbilstošas ķermeņa valodas un mīmikas. Bet tā ir gaumīga, neuzspēlēta un nepārspīlēta. Patiess, nesamākslots, dziļi izjusts un pamatots mūzikas lasījums kopā ar perfekti izkopto vokālo tehniku un balss pašas skaistumu Marinas Rebekas sniegumā šoreiz veda franču un itāļu opervaroņu un viņu dzīvesstāstu pasaulē. Dziedātāja sevi parādīja plašā stilu amplitūdā. Itāļu repertuārā no ārkārtēji virtuozās, koloratūrām bagātās Džoakīno Rosīni Semiramīdas (turklāt spoži nodziedātas pašā koncerta sākumā!) un filigrāni izsmalcinātā, tikai ārēji (šķietami) vieglā itāļu belcanto Gaetāno Doniceti operas Lučija di Lammermūra titulvarones ārijā ar pašas dziedātājas veidotām variācijām līdz pat vērisma operas meistara Džakomo Pučīni neprātīgi skaistajai Lauretas ārijai no Džanni Skiki. Franču operā - no nacionālās operas izveidotāja Šarla Guno atslēgas operām - Fausts un Romeo un Džuljeta līdz jutekliskajai franču XIX gadsimta otrās puses liriskajai operai, Žila Masnē Manonai. Turklāt daļa no dzirdētā pie mums ir repertuāra retuma statusā.
Tie, kuri sekojuši līdzi M. Rebekas skatuves karjerai, labi zina, ka galvenās debijas viņa piedzīvojusi itāļu operlomās. Tāpēc vislielākos un negaidītākos pārsteigumus viņa sagādāja tieši franču mūzikā - var pat teikt, no repertuāra skatpunkta parādījās citā gaismā un ampluā.
Izrādās, viņas liriskajai soprāna balsij ar spožajām, pērļainajām koloratūrām piestāv ne tikai itāļu belcanto,Mocarta vai Hendeļa ārijas, kuru autori liek cilvēka balsij veikt instrumentālās mūzikas cienīgas virtuozās pasāžas. M. Rebeka dziļi patiesi izjutusi un saviem klausītājiem pārliecinoši atklāja gan Margaritas mainīgās dvēseles noskaņas no Š. Guno operas Fausts (senlaicīgā balāde par Tūles karali un sekojošā Rotaslietu ārija), gan Džuljetas izjūtas starp bailēm no nāves un mīlestību, kuras vārdā šīs bailes pārvar. Šajos brīžos gan M. Rebekas balss tembrs, gan orķestra skaņa kļūst tik silta, gaiša un apgarota! Šīs ārijas kontrasti ir ļoti krasi gan intonācijā, gan dinamikā un vokālajā temperatūrā, kuru dziedātāja raksturo arī ar tembra atšķirībām. Ir skaidrs - to spēj tikai talants un meistarība, kad tie abi jau ir kopā.
Pārsteidzošs atklājums bija arī Žila Masnē Manonas interpretācija divos ļoti atšķirīgos dziedājumos un varones raksturojumos. Šķiet, viss, ko liriskā varone savā liktenīgajā izvēlē starp mīlestību un greznību vēlējusies noslēpt svešām acīm un pat pati sev, atklājās viņas 2. cēliena atvadu ārijā - slēptā, taču neapturamā dvēseles kliedzienā (atvadoties no vecā galda, viņa taču patiesībā saka ardievas mīlestībai). Pēc tam 3. cēliena Gavotē jau ieraugām/ sadzirdam sabiedrības dāmu, kura bauda greznību un ārēju jautrību (īpaši - izvērstajā ievadā, kurā sasveicinās ar balles viesiem).
Koncertā nodziedātā Lučijas ārija (no Lučijas di Lammermūras 1. cēliena), kura vokālā izpildījuma aspektā skanēja precīzāk un izkoptāk nekā šajā lomā izslavētajai zvaigznei Annai Ņetrebko, liek ar nepacietību gaidīt viņu šajā lomā šāpavasara jauniestudējumā Latvijas Nacionālajā operā. Bet pats salīdzinājums ar A. Ņetrebko nav nejaušs, jo arī M. Rebeka ir silta, emocionāla, temperamentīga un seksapīla jaunā laika operas māksliniece. Dziedātāja - aktrise.