Trīsdesmit pieci gadi uz skatuves, 13 981 izrāde, 20 miljonu skatītāju, 1,36 miljardi ASV dolāru kases ieņēmumos – tāda ir angļu komponista Endrū Loida-Vebera mūzikla Operas spoks bilance Ņujorkas Brodvejā. 16. aprīlī Ņujorkas teātrī Majestic leģendārais uzvedums tika izrādīts pēdējo reizi. Tādējādi ir noslēgusies vesela ēra Ņujorkas mūzikas teātra dzīvē, bet pārspīlētām skumjām nav pamata. Pirmkārt, Operas spoks ir kļuvis par visilgāk spēlēto mūziklu Brodvejas vēsturē – tā pirmizrāde šeit notika 1988. gada 26. janvārī. Otrkārt, Operas spoks turpinās skanēt Londonas Vestendā un citur pasaulē, pašlaik to var dzirdēt Čehijā, Japānā, Dienvidkorejā un Zviedrijā. Pērn augustā tika svinēta mūzikla pirmizrāde Austrālijā, maijā ir gaidāma Operas spoka versija mandarīnu valodā Ķīnā, jūlijā populāro darbu varēs novērtēt Itālijā. Jauniestudējumu spāņu valodā gatavo Antonio Banderass – viņa producētā pirmizrāde Madrides teātrī Albéniz notiks 20. septembrī. Antonio Banderass ir labi pazīstams ar Endrū Loida-Vebera mūzikas pasauli – kopā ar Madonnu viņš ir filmējies režisora Alana Pārkera veidotajā mūzikla Evita ekranizācijā (1996).
Kopš Operas spoka pasaules pirmizrādes Londonā 1986. gadā to ir apmeklējuši vairāk nekā 145 miljoni skatītāju 183 pilsētās 41 valstī, tas ir skanējis 17 valodās (mandarīnu valoda būs astoņpadsmitā). Mūzikla kopējie kases ieņēmumi pārsniedz sešus miljardus ASV dolāru. Sižeta pamatā ir Gastona Lerū gotiskais romāns par spoku, kas mīt Parīzes operā un neprātīgi iemīlas jaunā dziedātājā Kristīnē. Mūzikla vārdu autori ir Čārlzs Hārts un Ričards Stilgo. Londonas un Ņujorkas oriģināliestudējuma režisors ir Hels Prinss. Partitūrā Endrū Loids-Vebers ir savienojis savu mīlestību gan pret operas liriskumu (īpaši Džakomo Pučīni: dziesmā The Music of the Night tiek citēta Pučīni Meitene no rietumiem), gan pret progresīvā roka pulsāciju.
Triumfa nots
Atvadīšanās no Operas spoka Brodvejā notika pacilātā gaisotnē. Kā liecina videoierakstu fragmenti, publika ar ovācijām sagaidīja ne tikai solistus, bet arī dekorācijas – pirmām kārtām milzu lidojošo lustru, kurai bija savs svinīgais "uznāciens" uz skatuves pēc izrādes beigām. 16. aprīlī teātrī Majestic pulcējās īpaši aicināti viesi: aktieri, kuri 35 gadu laikā ir uzstājušies šajā mūziklā, slavenības (piemēram, jaunāko laiku veiksmīgākā amerikāņu mūzikla Hamiltons autors Lins Manuels Miranda un aktrise Glena Klouza, kura pirms dažiem gadiem izcili spēlēja Endrū Loida-Vebera mūziklā Sanseta bulvāris Londonā un Ņujorkā) un fani, kuri bija ieguvuši ielūgumus izlozes kārtībā. Teātrī bija klāt pats Endrū Loids-Vebers un dziedātāja Sāra Braitmena, kuras balsij viņš komponējis galveno – Kristīnes – lomu. Viņa bija pirmā Kristīne gan 1986. gadā Londonā, gan 1988. gadā Ņujorkā.
Šajos trīsdesmit piecos gados Brodvejā Kristīnes tēlā ir iejutušās četrdesmit mākslinieces. 2021. gada oktobrī šajā partijā teātrī Majestic debitēja Emīlija Kuaču – pirmā tumšādainā galvenās lomas izpildītāja Operas spoka vēsturē. Viņa šajā lomā bija dzirdama arī pēdējā izrādē Ņujorkā.
Tas, ka Operas spoks noslēgs savas skatuves gaitas Brodvejā, kļuva zināms pērn septembrī. Bija plānots, ka pēdējo reizi to nospēlēs 2023. gada 18. februārī. Šis paziņojums deva pamatīgu grūdienu biļešu tirdzniecībai – pieprasījums bija tik liels, ka Operas spoka mūžs tika pagarināts vēl par astoņām nedēļām (ilgāk tas vairs nebija iespējams, jo teātri Majestic vajadzēja slēgt renovācijas darbiem). Tie, kas jau bija iemīļojuši mūziklu, steidzās to noskatīties atkal, bet tie, kas līdz šim bija atlikuši teātra apmeklējumu, saprata, ka šī ir viņu pēdējā iespēja.
Producenti priecājas, ka pēdējos mēnešos Operas spokam izdevās piesaistīt jaunu auditoriju (arī vecuma ziņā). Tas palīdzēja Operas spokam atkal kļūt par visvairāk pelnošo izrādi Brodvejā. Skatītāji bija sajūsmā, mākslinieki jutās iedvesmoti – mūzikls ir nostiprinājis savu fenomena statusu, un tā reputācija nekad nav bijusi spožāka. "Tāds triumfs izrādes mūža beigās līdz šim vēl nav piedzīvots," saka mūzikla galvenais producents Kamerons Makintošs.
Pēdējā laikā Operas spoka kases ieņēmumi Brodvejā pārsniedza trīs miljonus dolāru nedēļā. Salīdzinājumam – nedēļā pirms paziņojuma par Operas spoka noņemšanu no repertuāra tā ieņēmumi bija 867 997 dolāri, kas nebija pietiekami, lai uzturētu tik dārgu projektu. Izrādē bija iesaistīts liels skatuves mākslinieku ansamblis un orķestris, tai bija sarežģīta scenogrāfija – attiecīgi arī izmaksas bija augstas. Operas spoka iknedēļas ekspluatācijas izdevumi bija nedaudz mazāk par 950 000 dolāru (neto), kas ir par 100 000 dolāru vairāk nekā pirms pandēmijas.
Taupības laikmets
Kāpēc tika pieņemts lēmums, ka Operas spokam ir jāpamet Ņujorka? Visu nosaka finanšu rādītāji – teātra bizness Brodvejā ir nežēlīgs. Pandēmijas laikā Brodveja piedzīvoja smagu triecienu, jo teātri bija slēgti ilgāk nekā astoņpadsmit mēnešu. Vēlāk dažas populārākās muzikālās izrādes, piemēram, Hamiltons, Karalis lauva un Wicked, atguvās, taču citas turpināja nest zaudējumus. Lai palielinātu ieņēmumus, ir nepieciešams stabils tūristu pieplūdums, jo īpaši tik dārgam iestudējumam kā Operas spoks, taču viņi Ņujorkā nav atgriezušies tādā skaitā kā pirms pandēmijas. Neviens skatuves projekts nav mūžīgs, un Operas spoks Brodvejā tāpat ir bijis visizturīgākais ilgdzīvotājs (35 gadi), turklāt skaidrs, ka ar laiku pieprasījums pēc biļetēm allaž samazinās. Operas spoks bija ļoti atkarīgs no starptautiskās tūristu plūsmas, jo daudzi vietējie Ņujorkā to jau ir redzējuši.
Tomēr Endrū Loida-Vebera slavenākā mūzikla pazušana no Ņujorkas afišas ir rūgta, jo tieši Operas spoks lielā mērā ir bijis Brodvejas simbols un lielā stila iemiesojums. Brodveja bez tā nav iedomājama. Tas ir grezns, vecmodīgs, bagātīgi aranžēts un noformēts mūzikls – viens no žanra kanoniskajiem darbiem. Taču realitāte un biznesa likumi ir skarbi: gadu pēc tam, kad 2021. gada rudenī Brodvejas teātru darbība tika atjaunota, Operas spoka biļešu tirdzniecības ieņēmumi vairs nekompensēja augstās iknedēļas izmaksas, kas pieauga arī inflācijas dēļ. Operas spoks bija mūzikls ar vislielākajiem ekspluatācijas izdevumiem Brodvejā, orķestrī vien spēlēja 27 mūziķi.
"Mēs ar Endrū Loidu-Veberu radījām šo šovu pavisam citā pasaulē. Lielākā daļa manu izrāžu veidota 80. gados, un tā pasaule ir zudusi. Mēs dzīvojam citā laikmetā," pērn septembrī sarunā ar laikrakstu The New York Times teica Operas spoka producents un Endrū Loida-Vebera ilggadējais biznesa partneris Kamerons Makintošs. Viņš skaidroja, ka daudzi citi populāri mūzikli, piemēram, Kaķi, Čikāga, A Chorus Line un Hamiltons, ir izrādes, kuru darbība notiek nemainīgā scenogrāfijā un kurās ir ierobežots kostīmu skaits. Savukārt Operas spokā ir ļoti daudz dažādu elementu, kas to sadārdzina. Londonā taupības nolūkos pēc pandēmijas tika samazināts Operas spoka orķestra sastāvs un ieviestas izmaiņas scenogrāfijā.
Producents norādīja, ka nav pareizi visu norakstīt tikai uz pandēmiju: "Pasaule ir mainījusies." Viņš pieminēja arī citus faktorus: procentlikmju un dzīves dārdzības pieaugumu, karu Ukrainā, attiecības ar Ķīnu un kopējo neskaidrību. "Teātris nav no tā visa pasargāts," uzsvēra Kamerons Makintošs. Producents atzina, ka Operas spoka izrāžu cikla beigās jūtas gan skumji, gan priecīgi: "Tas ir fantastisks sasniegums, viens no visu laiku lielākajiem panākumu stāstiem. Kad sāku strādāt teātrī, par labu rezultātu tika uzskatīts, ja izrāde tiek spēlēta gadu vai divus." Kāds, viņaprāt, ir Operas spoka noslēpums? "Tas ir pārsteidzošs, skaists mūzikls. Brīnišķīgs, noslēpumains stāsts. Kad notika izrādes mēģinājumi, mēs nebijām pārliecināti, ka tas vispār izdosies, bet brīnumainā kārtā viss ir saslēdzies, un tajā ir kaut kas unikāls."
Ilgdzīvotāju tops
Operas spoka Brodvejā sasniegtais rezultāts – 13 981 izrāde 35 gados – vēl ilgi paliks nepārspēts. Otro vietu ilgdzīvotāju topā ieņem Čikāga – šā mūzikla atjaunojuma pirmizrāde Brodvejā notika 1996. gadā, un tas ir skatāms joprojām (Čikāgas pirmā versija Brodvejā debitēja 1975. gadā un noturējās repertuārā tikai divus gadus). Čikāga nospēlēta vairāk nekā 10 300 reižu, to ir noskatījušies gandrīz 10 miljonu cilvēku, kases ieņēmumi ir pārsnieguši 720 miljonu dolāru. Trešajā vietā ir mūzikls Karalis lauva, kas skatāms kopš 1997. gada (10 000 izrāžu, 16,6 miljoni skatītāju, 1,8 miljardi dolāru). Ceturtajā vietā ir mūzikls Wicked, kas tiek izrādīts kopš 2003. gada (7500 izrāžu, 13 miljonu skatītāju, 1,5 miljardi dolāru).
"Tā ir liela māksla – kā izrāde sāk un noslēdz savu skatuves mūžu," apgalvo producents Kamerons Makintošs. Operas spoks no savas uzticamās auditorijas atvadījās skaisti un ar cieņu. Producents pieļauj, kā pēc kāda laika Operas spoks atgriezīsies Ņujorkā, taču pagaidām tam ir jāatpūšas.