Ābolu ķocis. Ārējā forma un divi lieliski aktierdarbi

Visi tā liekas virsū Vladam. Un Atis Rozentāls arī pēkšņi tik skarbs, par cinismu (oho!) aizdomājies. Par "nišas produktiem" rakstīt un slavēt nav cinisms? Jebko mēs varam tulkot gan tā, gan šitā. Tad, kāpēc jānīcina režisors, kurš neliekuļo, bet ir spējīgs pateikt savu viedokli.

Peldošo-Ceļojošo pirmajā daļā JRT, un tagadītēs - otrajā daļā Dailē - ko tieši simbolizē vandalizētie koncertflīģeļi? Viens no dārgākajiem mūzikas instrumentiem pasaulē [plus mīnus 200 tūkstoši dolāru], kurā ieguldīts cilvēka roku darbs; uz kā cilvēks demonstrē savu muzikālo talantu un roku virtuozitāti - šo instrumentu izmanto kā ikdienišķu rekvizītu, stumjot, velkot, gāžot apkārt, kāpjot virsū, guļoties iekšā, u.t.t., u.t.t. - Kā šāda koncepcija varēja ienākt prātā režisoram, kurš pats spēlē klavieres? - Un, ja vandalizēja koncertflīģeļus, tad kāpēc pie reizes vēl arī ne kādu "stradivāriju"?

Kas ir Rešetins un Grāvelis atkodu pašus pirmos, lai gan parādījās kā pēdējie. Kremļa siena, sardzes maiņa, atveras durvis, tur ēna ( Vladimirs Iļjičs, kurš nespēj izdvest: ku-kū!) Aktierspēle augstā līmenī, bet par kopjēgu atbildīgs režisors. Lai nebūtu tā, ka ir izteiksmīgu, žanriski spilgtu tēlu parāde, kas sevi izsmeļ izrādes gaitā. Virzības, kopēja mērķa, virsuzdevuma nav un RITMA. Spēlmānu Naktij jāievieš jauna disciplīna- izrādes lakonisms. Nav nepieciešamības, ne attaisnojuma pēc 3, 3,5, 4 vai 5 stundām. Kaut kāds untums un garuma mērvienībās izteikta daudznozīmība bez vienīgās sajēdzamās. Preses konferencē vai priekšlekcijā, kā to lai sauc, lit,drampom.rež iztapīgi lūrēja uz lielisko, pamās ar galvu vai nepamās, būs iztapusi vai ne. Lieliskajam konīts fužērā. Kā izbailes posta radošu atmosfēru. nebūtu par ļaunu, ja pārsteigumam kāda balss iekunkstētos: pošjol na rečku... Tad atkal viss nostātos savās vietās. Vēl jau tikai sākums, bet izturas kā pasaules galu uzmeistarojis

Aktieri ļoti cenšas, bet tas nepalīdz. Skats kā cirkū, kur akrobātiem ticis pārāk grūts uzdevums un viņi trīcošiem locekļiem cenšas nenokrist no trapeces. Grūti un neērti skatīties uz Grāveli, Ķesteri un Egliju, vēl grūtāk Segliņu, jo viņa cenšas vēl izmisīgāk. Tikai Ķuzule dzīvo Ļoļečkas dzīvi jau pirms un aiz kulisēm, pārējie uznāk un sāk censties, bet tas, ka varonim nav dzīves ārpus skatuves metriem ir tik acīmredzami, ka nelīdzētu pat vēl lielāka centība.

Vieglums un sensitivitāte ir tas, kas visvairāk pietrūcis aktierspēlei šoreiz. Man visideālāk atbilstoša izrādes noskaņai šķita Kristīne Nevarauska, kuras tēlojums un skaistums aizrāva elpu.

Izrāde ir garlaicīga, arī mūzika neglābj — ja redzētas "Asins kāzas", kur Nastavševs dzied tieši tāpat, tad nav nekādu pārsteigumu. Sajūsma par Ķuzules aktierspēli? Ko tas dod, ja tas neiekļaujas kopējā izrādes audumā, no kura nevar saprast — ko Ķuzules un citi varoņi spēlē, kas viņi ir, ko viņi grib, kapēc viņi tādi ir. Un viena vienīga runāšana, runāšana, bez darbības. Un kas bija tie Rešetina un Grāveļa varoņi, kāda viņiem saistība ar visiem pārējiem varoņiem — dievs viņu zina, neko nevarēja saprast. Nesaprotu, par ko kritiķe Svarinska ielikusi 4 zvaigznes...

V. Nastavševa mūzikas un dziesmu skaistais plīvurs. Izrādē vienīgais jūtu patiesums. Vai tas tik pat droši, kā jau teorētiski dzīvi pieņemot, kā orientācijas aplēšana no rociņām un lociņām? Dziesmas ir līdzīgas, stieptas un bremzējošas. Aktieri pamesti bezizdomas varā, lai tikai nenoņem uzmanību no v i e n ī g ā, kurš mūzicē. Vel jāmin, ka aktieriem ir ģimenes, bērni, viņi rada "masu", kā droši vien spriež pats VN. Kas gan piepildīs VN vēlmes ( visas), ja visi kļūs tikai māsklinieki? Par to, ka šoreiz buksē, vaina jāuzņemas režisoram, ja viņā pulsē tik daudz vīrišķības.

Parasti nerakstu komentārus, bet šoreiz nenoturējos. Ar pilnu atbildības izjūtu varu teikt, ka šī ir visu laiku sliktākā izrāde, ko nācies redzēt. Nav nekāda prieka to teikt, jo žēl aktieru un kostīmu mākslinieku. Bet luga bezsaturīga, režija plakātiska. Režisoram laikam smagi sakāpis galvā, kritiķi, kā vienmēr, baidās teikt, ka karalis pliks. Skatītāju neinteresē, ko režisors GRIBĒJIS pateikt, interesē, kā tas izdevies. Un te ir pilnīga izgāšanās.

Nastavševs nav bijis atbildīgs aktieru priekša, gānīt meistarus, kas tev pakļauti un izpilda tavas iegribas ir neētiski un SLIMĪGI. Ja nastaavševs neattapsies un neiestrādās sevī pateicības jūtas, viņa slimīgais izteiksmīgums un ziedošanās zaudēs vērtību. ZIEDOJIES bez atliku. Nav ko lielīties, neviens nespiež, ja var lai dzīvo arī vienkāršu dzīvi. Viss uz zemes atrodamais nav bezvērtīgs. Ķuzule lieliska, tikai vajadzētu tos acu klikšķus vēl kaut reizi arī 2. daļā atkārtot. Segliņa fantastiska, brīva no izbīļiem kā izskatīsies, ļaujas azartiskai, emocionālai spēlei. Un veči arī feini, viņiem mazāk izvērstas iespējas. Ko gribat, lai viņi sievišķi izlec, skaidrs, ka atturīgāki. Un, ja izrāde ies, izmaiņas būs.

Teātra kritiķu lietotie termini- klaja izgāšanās ( Z.R.), neveiksme (A.R.) ir tāda pati atļaušanās kā Nastavševa aktieru nicināšana un DT vainošana. Pat neredzējis visas režisora izrādes, bet lasījis izdrukas, varu droši teikt, ka ģēnijs jau peldojas pats savos migrējošajos paņēmienos. Šo terminu ieviesa Lilija Dzene un arī S.R. satori to lieto. Skatījos un zināju- Nastavševs atkal izpildīs savas kompozīcijas, šoreiz ierakstā, kuras, diemžēl, ir vienveidīgas, stieptas un pilnībā apstādina darbību, kas jau tā neturas TEMPORITMĀ. Tā trūkst vai visām pašreiz slavinātajām izrādēm- Sluckas "sievietei", Regnāra "Laulībai". Peldošajos ir sajūta, ka lieliskam izpildījumam drīkst ņemt tik daudz laika, cik jau nu režisora un aktiera paštīksme ļauj. Peldošo un Ceļojošo aktierveikums turpat vai viss ir lielisks. Nevainosim mūždien šos vergus, kam drīzumā pieprasīss arī nospēlēt dekorācijas. Nastavševs nav bijis atbildīgs aktieru priekša, gānīt meistarus, kas tev pakļauti un izpilda tavas iegr