RSU Anatomijas muzejā izstādītais vīrieša skelets ir viens no retajiem muzeja eksponātiem, par kuru ir zināms, kas savulaik bijis tā īpašnieks. Skelets ir pirmais brīvprātīgais ķermeņa novēlējums Anatomijas muzejam, par ko liecina 1925. gada ieraksts Anatomikuma līķu grāmatā jeb reģistrā, kurā skeletam piešķirts 438. kārtas numurs. Ap šo eksponātu muzejā jau gadu desmitiem vijas dažādas leģendas, un nu tās tiks šķetinātas nāvīgi interesantā izrādē pieaugušajiem Līķu grāmatas stāstiņi. Skelets Nr. 438. Tā tapusi, Anatomijas muzejam sadarbojoties ar Zīmējumu teātri. Radošajā komandā ir režisors un improvizators Varis Klausītājs, sitaminstrumentālists Jēkabs Rēders, dramaturgs Klāvs Knuts Sukurs un scenogrāfe Pamela Butāne. Izrāde būs skatāma Rīgas kinoteātrī Kino Bize 31. oktobrī, 1. un 4. novembrī plkst. 19.25.
Skelets Nr. 438 Anatomijas muzejā jau izsenis izstādīts kopā ar jauna, krievu armijas formā tērpta vīrieša foto. No vismaz 1970. gada skeleta leģendā dominējis stāsts, ka tas pieder Jānim Teodoram Lukstiņam, kas 1925. gadā izdarījis pašnāvību un novēlējis savu ķermeni Anatomikumam. "Kolēģi tālaika periodikā atrada publikāciju – viņš, braucot ormaņa ratos, uz Krišjāņa Valdemāra un Elizabetes ielas stūra iešāvis sev galvā," stāsta Anatomijas muzeja speciāliste Ilze Sirmā. Fakts ir arī tas, ka cilvēks ar šādu vārdu tiešām ievests Anatomikumā un ka bijusi arī viņa pirmsnāves vēstule. Versijas par Jāņa Lukstiņa lēmumu gan ir visdažādākās: iespējams, viņš studēja medicīnu, bet nenolika anatomijas eksāmenu, varbūt iemesls bija nelaimīga mīlestība, bet varbūt viņš ķermeni "pārdeva" Anatomikumam, lai par šo naudu uzturētu savu gaidībās esošo mīļoto. Runā, ka Lukstiņa skelets arī reiz izglābis Anatomikumu no ugunsgrēka, naktī grabinot kaulus un pamodinot iemigušo anatomu. "Izrādē apspēlējam arī stāstu radīšanu muzejā – kad ir viens fakts, no kura mēģinām atvasināt ko vairāk," piebilst I. Sirmā.
Izrāde ir jau otrais Anatomijas muzeja sadarbības projekts ar māksliniekiem. Pirmais bija kamerizstāde Ādas P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja telpās, kurā skatāma gan simtgadīgu tetovētu ādu kolekcija, gan mākslinieces Ausmas Šmites vīzija par tetovēšanos nākotnē. Šādi projekti palīdz piesaistīt cilvēku interesi Anatomijas muzejam, neslēpj I. Sirmā. "Kolekcija mums ir neparasta, un līdz šim tā bija pieejama Anatomikumā ierobežotam cilvēku lokam – pamatā medicīnas studentiem un profesionāļiem. Kolekciju šobrīd cenšamies pasniegt starpdisciplināri, sasaistot ar mūsdienām, kā arī atklājot reālos un iespējamos stāstus, kas ir aiz šiem eksponātiem, – aiz orgāniem un ķermeņa daļām ir īsti cilvēki ar savu dzīvi," saka I. Sirmā. Viņa kopā ar kolēģiem gaida brīdi, kad Anatomijas muzejs kļūs publikai pieejamāks, – 2020. gadā tas iemājos blakus Anatomikumam, vēsturiskā ēkā Kronvalda bulvārī 9. Patlaban to rekonstruē.