Diskomforta bezspēcība un katarses asaras. Jaunā teātra festivāls Homo Novus

Vai izrāde ir tikpat pretīga kā šis fotouzņēmums?

Kas tā par atbaidošu bildi šajā rakstā? Tā ir lielā HN vērtība?

Fotogrāfijā redzamais liek domāt, ka šo stāstu būtu bijis piemērotāk stāstīt kinovalodā.

Tā ir, kad mētelīšu virinātāji un citi Aleksandra augstumu apmeklētāji grib būt mākslā, bet tālāk par neētisku plikumu un psihiatrijas mācībpiemēru atreferēšanu nav tikuši.

Pretīga bilde. Vai tiešām lai piedzīvotu katarsi jābūt plikam?

Ja grib redzēt vecas pakaļas nav jāiet uz teātri.Fui!

Protams, paldies par rakstu! Vienalga neiešu, jo Homo novus vairs neietilpst manā obilgātajā kultūras pasākumu panorāmā. Pirms gadiem 10 vēl gāju ar milzu aizrautību, nu vairs nesaista. Vai nu izaugsme, vai degradācija... kas to lai zina.

Varbūt labāk skatuves dziļumā varētu izgaismot nevis Kristus, bet katra skatītāja seju. Tas nebūtu daudz patiesāk? Tieši pārtikusī rietumu sabiedrība ir radījusi dzīves modeli, kurš ir mākslīgi izolēts no veciem clvēkiem, novecošanu un slimībām. Nevis Kristus, bet katra skatītāja seju vajadzētu izgaismot. Spoži izgaismot.

Ļoti iespējams, ka vislielāko pārsteigumu sarūpējuši pašmāju mākslinieki akcijā Pēdējā humānā telpa/// bet ļoti iespējams,ka NĒ!!

" Izrāde par kultūras un reliģijas ikonu Jēzu Kristu maldīgi tiek "apsaukāta" par skandalozu un reliģiskās jūtas aizskarošu; vienmēr atradīsies bariņš mazizglītotu tumsoņu, kas aiz reliģiskiem lozungiem un neredzētas izrādes paslēps savu ļaunumu pret visu pasauli – par paša neizdevušos dzīvi acīmredzot. " Lūk, par šo citātu. Ja Tu Naumani raksti šādi - jau apriori uzprasies uz negācijām, pats īsti paskaidrot, argumentēt ģeniālo neprasdams - tad piedodiet, kungs. Man nav interese tālāk lasīt. Kā tāds dulls sievišķis, kas neprot savākt savas emocijas.Bet tādi man ikdienā apkārt ir kaudžu kaudzēm , man nevajag vēl KD tādu priekšnesumus.