O.Kroders ir teātra leģenda, tādēļ filmas tapšana ir pat goda jautājums Latvijas kultūrai. Bet Piektais Hamlets ir kas vairāk par ierindas dokumentālo filmu. Filma pārsteidz ar detaļu un noskaņu smalkumu, liekot to svērt "autonomai" mākslai piederīgos svaru kausos. Ja par teātri un O.Kroderu nav priekšzināšanu, filma nav jums. No režisora CV nav minēts ne fakts, ieskaitot pat tos nedaudzos, par kuriem viņš runā. Piemēram, ja nezināt, ka jaunību režisors pavadīja Sibīrijā, to nesapratīsiet. Ja nezināt, kāds ir četru filmas Hamletu — aktieru Riharda Rudāka, Jāņa Makovska, Ivara Stonina, Ivo Martinsona — skatuves (un ne tikai) liktenis, daudzi no filmētajiem kadriem var šķist pašmērķīgi. Nu un, ka J.Makovskis filmā tiek daudz rādīts, bet gandrīz nerunā, bet I.Stonins savukārt runā daudz un gandrīz vai agresīvi, pārtraukumos klīstot gar bezpersoniski skaistu zooloģiskā dārza akvāriju un kontaktējoties ar svešiniekiem? Ka R.Rudāks, mēģinot Poloniju jaunajā Hamletā, prasa O.Kroderam padomu ne jau par dzīves jēgu, bet kādu nieku — no kurienes nākt, kā runāt. No filmas nekļūs skaidrs, kurš Hamlets O.Kroderam izdevās, bet kurš ne un kāpēc. Kādas ir atšķirības Hamleta traktējumā cauri gadiem. Kā O.Kroders mainījies. Vai pat — kāpēc filmēšanai izvēlēti tieši šie Hamleta lomas atveidotāji. Šos "trūkumus" var pārmest dokumentālajai filmai. Neiespējami tos pārmest dzejai, kas Piektajā Hamletā ierakstīta filmas formātā. K.Burāne, veidojot scenāriju, gan nav rakstījusi enciklopēdisku šķirkli par režisora dzīves gājumu, toties sajūtu līmenī mūžam nenoķeramo O.Kroderu izdevies "noķert", šķiet, pat ļoti precīzi. Tas, kā (nevis ko) O.Kroders runā, ar kādu dievināšanu uz viņu skatās R.Rudāks, kā dzirkstī I.Martinsons, par režisora personību un viņa mākslu paradoksālā veidā pasaka vairāk nekā urbšanās pagātnē. Tas, kā izsakās I.Stonins, arī pasaka — tikai varbūt vairāk par aktieri, nevis režisoru. Tomēr vienā teikumā raksturojot, par ko stāsta filma, es teiktu — par teātri. Ne tikai "drēbi", ar ko skatītājus iepazīstina unikāli kadri no jaunākā Valmieras Hamleta mēģinājumiem. Par teātri kā spēku, kas caurvij piecu filmēto cilvēku dzīvi. Trīs joprojām ir teātrī, divi atšķirīgu iemeslu dēļ vairs ne. Bet nospiedums paliek. Un to Piektajā Hamletā izdevies atklāt neparasti smalki.Teātris/Kino Dokumentālās filmas Piektais Hamlets otrā pirmizrāde Kinoteātra Rīga Mazajā zālē 14.I plkst.19 Biļete Ls 2,50
Dzeja par teātri
Dokumentālā filma Piektais Hamlets stāsta par Oļģertu Kroderu un teātri Piektais Hamlets, Kristas Burānes un Mārtiņa Eihes dokumentālā filma par Oļģertu Kroderu, ir notikums. Pat mūsu izcilākie teātra mākslinieki netiek lutināti, regulāri iemūžinot viņu darbus, kas saglabās vismaz laikā tik zūdošās mākslas smaržu nākotnei.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.