Ģertrūdes ielas teātrī top izrāde Kolperta kungs

uz lasījumu, izklausījās rēcīgi. forši, ka nevar uzminēt sižetu.

“Gieselmann understands how to precisely sketch situations…the play follows a dramaturgy of calculated surprises, to the delight of the audience.” (Süddeutsche Zeitung). “Comedy does not come much blacker or better than this.”(The Guardian).

man šķiet, ka "aktualitāte" mums pārsvarā paskrien garām - dzirdam ziņu tv, bet vai iedziļināmies - kas un kāpēc...? pārsvarā tik vai tā padomājam - ai, nu cik briesmīgi, bet tas jau notiek ar tiem citiem. apskatīt šādu situāciju izrādē man šķiet vērtīgi, jo līdz galējam punktam ir daudz dažādu starpstāvokļu, kurus ir vērts iepazīt, lai spētu identificēt dzīvē un, cerams, vairāk saprast un nenonākt līdz zemiskai rīcībai. īpaši tie, kas domā, ka ir labi un pareizi. lai kā negribas atzīt, bet jebkura cilvēka rīcība var kļūt nežēlīga, slepkavība mākslas darbā var būt arī simbols.

Būs ļoti interesanti dzirdēt Jūsu pārdomas pēc izrādes apmeklējuma.

vai mēs gribam izlikties, ka dzīvojam pasaulē, kur slepkavošana ir tik būtiska, bieži izplatīta un aktuāla dzīvēs sastāvadaļa, ka nepietiek ar katru vakaru atšautajiem tv un kino ekrānos, tāpēc nepieciešams ar to pārpludināt arī skatuvi? vai mēs dzīvojam pasaulē, kuras dažnedažādās aktualitātes un norises mākslā tiek pārceltas pareizajās proporcijās? iespējams, ka laba luga un laba izrāde, bet argumentācija, kāpēc to iestudēt, man nešķiet pareiza.