Hermanis atklāj kabalas noslēpumus
Vācijā Ķelnes pilsētas teātrī šodien tiek pirmizrādīta 1978.gada Nobela prēmijas laureāta literatūrā Īzaka Baševisa Zingera četru stāstu teatrālā versija — izrāde Kabalas noslēpums (Die Geheimnisse der Kabbala), kuru iestudējusi latviešu komanda — režisors ir Alvis Hermanis, bet telpu un kostīmus veidojusi Monika Pormale. Šī ir jau otrā Hermaņa un Pormales viesošanās Ķelnes teātrī — pagājušajā sezonā mūsu starptautiski atzītais teatrāļu duets jau strādāja pie "latviešu stāstu" Ķelnes varianta, kas rezultējās publikas iemīļotā izrādē Ķelnes afēra (izrādi — četru ķelniešu imigrantu dzīvesstāstu montāžu — teātris rāda joprojām, kas Vācijā negadās bieži, arī 28. un 30.maijā izrādi iespējams noskatīties).
Veiksmīgi aizsāktā sadarbība rosinājusi šī vācu teātra vadību Hermani un Pormali aicināt atkal, ļaujot māksliniekiem izvēlēties visai kontroversiālu projektu — īstu, teju folklorisku, melna humora un rūgtu asaru pilnu "jūdu gabalu" ar četriem neticamiem, pat biedējošiem, bet reāliem sižetiem.
Kabalas noslēpums ir Latvijā diemžēl mazpazīstamā ebreju literatūras klasiķa, apbrīnojami vitāla, humorpilna un skarba rakstnieka Īzaka Baševisa Zingera (1904.g. Polijā — 1991.g. Maiami ASV) četru stāstu (Kapracis Mendls, Manuskripts, Kabalas noslēpumi un Pamuļķis Gimpls) inscenējums, ko režisors ar scenogrāfi asprātīgi pārcēluši uz mūsdienu lidostas bagāžas izsniegšanas konveijera telpu. Zingers, kurš šo neiedomājami traģikomisko un vienlaikus smeldzīgi viedo stāstu situācijas risina XX gadsimta 30.—40.gadu specifiskajā Austrumeiropas ebreju vidē, droši vien būtu maķenīt pārsteigts, ieraugot savu daiļdarbu leģendāro vadmotīvu — lozungu Nāves taču nav! izskanam nemājīgā publiskā telpā lidostā, turklāt viens no četriem izrādē darbojošamies personāžiem ir ebreju izcelsmes skandalozā rokdīva Emija Vainhausa (vai viņas rēgs?), kuras dvēseli plosošās balādes par nelaimīgu mīlestību tomēr paradoksālā un ekscentriskā vīzē tik ļoti sasaucas, ir radniecīgas Zingera prozai. Lieki bilst, ka Zingers galīgi apmulstu, dzirdot Kabalas noslēpuma mūziku, proti, Vainhausu. Taču režisors Hermanis ir pārliecināts, ka šī izrāde ir jauns solis viņa teātra izpratnes/izjūtas virzienā un triju tik ļoti atšķirīgu kultūru — Austrumeiropas jūdu, urbānās Londonas muzikālo džungļu un vācu "vēsā jeb prāta teātra" sintēze izrādījusies sprādzienbīstama — emocionāla un ekstravaganta.
Jācer, ka Zingera lieliskos traģikomiskos stāstus — šos vai citus — redzēsim arī Jaunajā Rīgas teātrī, jo režisors atzīst, ka ebreju kultūra un pasaules uztvere viņu patlaban fascinē — kā jau (kabalas) noslēpumi, kurus aptvert esot ciets rieksts. Kabalas noslēpuma tuvākās izrādes Ķelnē 25., 29., 30.aprīlī un 2., 4., 6., 7., 8., 14., 15., 16.maijā. Sīkāk www.schauspielkoeln.de.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.