Kopā ar režisoru Gati Šmitu strādā jaudīga komanda: izrādes scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Krišjānis Elviks, mūzikas autori Jēkabs Nīmanis un Maksims Šenteļevs, aktieri Gundars Āboliņš vai Jānis Skutelis, Kaspars Znotiņš, Kristīne Krūze, Jevgēnijs Isajevs, Jana Čivžele, Marija Linarte. "Iespējams, skatītāju uzrunā žanrs – komēdija," pieļauj Gatis Šmits, bet uzreiz arī uzsver, ka izrādes tēma ir interesanta un aktuāla.
Šī luga, kas ir Jaeles Ronenas (dzimusi Jeruzalemē, režisore un autore Gorkija teātrī Berlīnē) un Dimitrija Šaada (no Kazahstānas izceļojis aktieris un autors, kurš arī strādā Vācijā Gorkija teātrī) kopdarbs, jau kādu laiku bijusi JRT plānos. Komēdijas iedvesmas avots ir Izraēlas intelektuāļa Juvāla Noas Harari grāmata 21 lekcija 21. gadsimtā. Tā veltīta mūsdienu svarīgākajiem politiskajiem, tehnoloģiskajiem, sociālajiem un eksistenciālajiem jautājumiem, atklājot, cik dziļi tie ietekmē šodienas cilvēka ikdienas dzīvi. "Man patīk tēma," atzīst režisors. "Un domāju, ka par to vajag runāt. Tieši tagad."
Tēmas saknes meklējamas transhumānismā, mācībā, kas parādījās XX gs. sākumā, rosinot radīt jaunu cilvēku – "ubercilvēku" jeb pārcilvēku. Toreiz tas bija Frankenšteins, ideju pārņēma Hitlers, kurš runāja par cilvēku genofonda uzlabošanu, Amerikas kontekstā – rasisms. Tagad pienākusi ceturtā industriālā revolūcija, kad visa pasaule darbojas ar interneta palīdzību, sensori un izsekošana, mobilie telefoni savijuši visus vienā tīklā. "Ir domātāji, kuri uzskata, ka cilvēkam jāsaplūst ar datoru un Homo sapiens ir jābeidz pastāvēt, jo ar gēnu palīdzību un sensoriem ķermenī varēsim uzbūvēt jaunu cilvēku," stāsta Gatis Šmits. "No vienas puses, runa ir par tehnoloģiju attīstību, kas ir brīnišķīgi, bet, no otras puses, visi algoritmi ir vienās rokās, un jocīgās idejas – kā uzlabot un ar ciparu tehnoloģijām mainīt gēnus – nav pārbaudītas, tās ir eksperimentu stadijā. Vai uzvarēs ideja, ka cilvēks tiek kontrolēts ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses? Un noliegt cilvēka dvēseli?" Uz šiem jautājumiem nav viegli rast atbildes. "Ja tehnoloģijas nāk cilvēkam par labu, viss ir kārtībā, bet, ja tās tiek izmantotas, lai cilvēku kontrolētu un apspiestu, ko sajutām arī kovida laikā, tas vairs nav labi... Tās jau ir totalitārisma tēmas. Taču luga nav šausmu gabals, bet gan komēdija par cilvēkiem, kas nonāk tādos apstākļos," teic režisors.