Mēs ejam gar Kijevas staciju, pārsoļojam pāri gājēju tiltiņam un dodamies Jaunā Arbata virzienā. Mana un režisora Ģirta Ēča saruna notiek, pastaigājoties pa Maskavu, gluži kā Alekseja Učiteļa filmā Pastaiga tiek izstaigāta puse Pēterburgas. Maskavā nu ir Ģirta mājas, un par to, ka šī pilsēta – kā zinām no citas filmas – asarām netic, viņš pārliecinājies pats.
Asaras šeit nav pieminētas vārdu spēles dēļ – pēc vairāku gadu darba saņēmis iespēju iestudēt izrādi uz lielās skatuves – Augusts. Osedžas grāfiste, kurā darbojas tikai sievietes, – režisors piedzīvojis smagu vilšanos darbā ar aktieriem leģendām, un mēģinājumu procesam nācās pieslēgties Maskavas Vladimira Majakovska teātra vadītājam Mindaugam Karbauskim.
Henrietas Verhoustinskas interviju ar Ģirtu Ēci lasi 11. jūlija KDi!