Postdramatiskais teātris. Intervences, kas pilnībā integrētas mākslas izstādē. Šādi savu neordināro lolojumu – izrādi …lai gadījums kļūtu par notikumu… piecās epizodēs, kas risināsies paralēli ABLV Bank laikmetīgās mākslas kolekcijas izstādei 2., 9., 11., 25. oktobrī plkst. 19 Rīgas Mākslas telpā, – raksturo veidotāju kuplā komanda, kuru kopā pulcinājis ABLV Charitable Foundation un nodibinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonds. "Apmeklētājiem būtu svarīgi sākumā apskatīties izstādes mākslas darbus, jo tieši caur tiem viņi uztvers, ko mēs vēlamies pateikt izrādē," saka performanču virsrežisore Inese Mičule. Kā savstarpēji mīsies un saspēlēsies izrādes autoru – Jurija Djakonova, Ģirta Šoļa, Kārļa Freimaņa, Viļņa Vēja un Ineses Mičules – radītās epizodes, jānāk skatīties uz Rīgas Mākslas telpu.
Mona Liza – ģeniāla?
Nav nekāda dramaturģiskā materiāla, pie kura režisoram piesiet savu domu, visriņķī viena vienīga laikmetīgā vizuālā māksla – izrādes sākumpunkts un galvenais iedvesmas avots.
"Ja bērns vai pieaugušais, kurš nezina, kas ir Mona Liza, ieraudzītu šo mākslas darbu – vai viņš saprastu, ka tas ir kaut kas ģeniāls vai tomēr ne?" spriež režisors Jurijs Djakonovs, nedaudz pavērdams priekškaru savai vizuāli muzikālajai epizodei Dinamiskā glezna. Viņaprāt, šā gadsimta mākslas izstāžu vai teātra izrāžu apmeklētājam ne vienmēr ir skaidrs, vai tas, ko viņi redz, ir māksla vai nav, un tāpēc jo nozīmīgāku lomu viedokļa veidošanā ieņem kritika. Performancē, kurā piedalās horeogrāfi Kristīne Vismane un Kristaps Ceļmalnieks, mūziķi Anna Ķirse un Toms Auniņš, kā arī scenogrāfs, kodoskopa mākslinieks Rūdolfs Baltiņš, kopā tiks pludināta kustība, mūzika, atsevišķi izstādes mākslas darbi un par tiem rakstīta kritika, tādējādi spēlējoties ar skatītāja mākslas uztveri. "Dzīvē bieži vien sanāk iedvesmoties no fotogrāfijām, gleznām, skulptūrām, un šajā izrādē mums ir iespēja radīt tiešu dialogu ar mākslas darbu un pateikt, kas notiek ar mūsu sajūtām, kad skatāmies uz to, – man tas šķiet daudz svarīgāk par to, ko mēs domājam," teic režisors. "Vajag baudīt, nevis analizēt un saprast, kāda ir tā dziļi filozofiskā jēga. Tās visas mēs zinām jau tāpat."
Arvīdonkuļa misija
Ar ko kritiķa acs atšķiras no visām citām acīm, un ko īsti tā redz – uz šiem jautājumiem savā epizodē jeb ekskursijā Kritiķa acs mēģinās sniegt atbildi aktīvs KDi recenziju autors – mākslas kritiķis Vilnis Vējš. Tiesa, kritiķa lomu viņš būs uzticējis kādam citam kritiķim – teātra, kino, literatūras un mūzikas aktualitāšu apskatniekam Tomam Treibergam, par kura aktierspēles aktivitātēm etīžu teātra Nerten ietvaros būsit vismaz dzirdējuši. "Sākumā domāju, ka spēlēšu pats, tomēr izdomāju, ka Toms Treibergs ir daudz līdzīgāks mākslas kritiķim nekā es," atklāj Vilnis Vējš.
Savs vārds par redzamo izstādē būs sakāms vēl kādam citam "kritiķim" – Arvīdonkulim, ja labpatīk, lellei, kurā idejisko dzīvību iedvesuši apvienības Umka.lv pārstāvji Ģirts Šolis un Andris Kalnozols, savukārt epizodes Māksla – Antimāksla ietvaros ar to dūšīgi trijatā darbosies Madars Zvagulis, Aleksejs Geiko un Andris Kalnozols. "Epizodes centrā ir Arvīds, kurš jau sen ir vēlējies pastāstīt, ko viņš domā par mūsdienu mākslu un tās dažādiem procesiem," stāsta Ģirts Šolis. Epizodes veidotāji pieņem, ka arī citiem cilvēkiem, kuri seko līdzi mākslas procesiem, varētu rasties jautājums – kāpēc izstādē ir skatāmi tieši šie darbi un kādas vispār ir latviešu laikmetīgās mākslas tendences. "Mēģināsim atrast paši savu ceļu, gan arī paprovocēt skatītāju uz pārdomām par to, kas ir māksla, kurā brīdī tā kļūst par mākslu. Bet varbūt tā ir antimāksla? Ceru, ka Arvīdonkulis savu darbiņu izdarīs godam!" saka Ģ. Šolis.
Kā rodas māksla
Režisore Inese Mičule ar nodibinājumu Mūzikas un mākslas atbalsta fonds jau sastrādājusies, veidojot iestudējumu Pauļuks. Rāmji izstāžu zālē Arsenāls, kurā galvenā varoņa – gleznotāja Jāņa Pauļuka – lomā iejutās Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš. Savukārt izrādes …lai notikums kļūtu par gadījumu… epizodē Akustiskā "Fata Morgana" režisore satiekas ar sitaminstrumentālistu Rihardu Zaļupi. "Es vēlos pateikt kaut ko vairāk par laikmetīgās mākslas radītāju," stāsta režisore. "Mēs nekad nezinām, kā precīzi ir radušies mākslas darbi – kā mākslinieks to ir gleznojis vai fotografējis, kādā noskaņā, kādas pūles pielicis. Rihards Zaļupe rādīs, kā viņš izpilda skaņdarbu marimbai. Es redzu tikai procesu – neredzu, nedzirdu, nejūtu skaņdarbu, bet, ja vēlos, caur viņa emocijām piekļūšu tam."
Kāds būs režisora Kārļa Freimaņa pienesums – tā lai paliek izrādes intriga, saka Mūzikas un mākslas atbalsta fonda vadītāja Laila Baumane. Katrā ziņā skatītājiem jābūt gataviem visu performanču laiku dzīvi reaģēt uz apkārt notiekošo un kļūt par nozīmīgu to dalībnieku.
…lai gadījums kļūtu par notikumu…
Izrāde Rīgas Mākslas telpā 2., 9., 11. un 25. oktobrī plkst. 19
Biļetes Biļešu servisa un Bez rindas tīklos Ls 5–8