Iestudējuma tēma nav no priecīgākajām, tomēr tā režisors Jānis Znotiņš sola, ka skatītāji izrādes laikā atcerēsies savas dzīves skaistākos brīžus.
Par tukšajiem Latvijas laukiem medijos tiek vēstīts teju vai ik dienas. J. Znotiņš neslēpj, ka pamesto lauku un emigrējošo tautiešu tēma viņam šķiet nedaudz "apvalkāta", tāpēc izrādes veidotāji ar šo uzvedumu piedāvās uz problēmu paskatīties dziļāk. "Mēs piedāvājam ne tik sadzīvisku skatījumu, cik nu kuram slikti iet, bet pētām tieši vairāk šo cilvēku iekšējos pārdzīvojumus," stāsta J. Znotiņš.
Lugas varoņi ir "pazudušas dvēseles", kā raksturo režisors. Gudri un jūtīgi cilvēki, ko samalusi dzīve - alkoholiķis Pauls un viņa skarbā, darba nomocītā meita Agnese, kas mēģina vilkt nomāto saimniecību, kuru tās faktiskais mantinieks Mareks gatavs pārdot pirmajam, kas vairāk maksās, un doties, kurp acis rāda. Vai ir kāds spēks, kura varā ir glābt šo ļaužu dvēseles?
"Uz šo jautājumu mēs dosim ļoti konkrētu atbildi, bet man ļoti negribētos teikt, kāda tā ir. Tas lai paliek intrigai," saka J. Znotiņš. Tomēr, lai kur arī cilvēks atrastos - Latvijā, Anglijā vai citur pasaulē -, viņš paliek tas pats, kas viņš ir bijis. "Cilvēks pats no sevis nekur nevar aizbēgt," secina režisors.
Lai gan izrāde stāsta par šķietami pazudušiem cilvēkiem - meiteni, kas ir paslēpusi savu sievišķīgo dvēseli zem rupjības un izlikšanās maskas, viņas tēvu, kas savu dvēseli ir paslēpis alkoholā, kaimiņu, kas slēpjas aiz uzpūtības un pārākuma, ko devusi nauda - izrāde, kā sola J. Znotiņš, ļaus ieraudzīt gaišumu, kas joprojām katrā no šiem cilvēkiem mīt.
Latvijas realitātē balstītā izrāde tapusi, režisoram un aktieru ansamblim pie lugas skatuves varianta strādājot kopā ar lugas autoru Ēriku Vilsonu. "Rezultātā tapušas gandrīz vai divas atsevišķas lugas: viena, kas ir vairāk mana, otra - kāda tā būs uz skatuves," atzīst dramaturgs. Izrādes telpu veidojuši Jānis Znotiņš un Ričards Millers, kostīmu māksliniece ir Inga Apine, lomās darbojas aktieri Māra Mennika, Mārtiņš Upenieks, Aigars Vilims un Ingus Kniploks.