Izrādes Toma Sojera piedzīvojumi recenzija. Toma Sojera zelts

Kā no Toma Sojera piedzīvojumiem var izstrīpot laukā izbēgušo nēģeru vergu Džimu?!?

"Pieaugušo un viņu bērnu pasaules nodalītas jau krāsās – lielie tērpti tumšos vai pasteļtoņos, bērni – spilgtos tērpos kā no krāsojamās grāmatas. " Tas būtu mans iebildums, kamēr noskaidrošu kā īsti pats vērtēju izrādi, kādu nozīmi piešķiršu. Domāju, ka krāsains nenozīmē- zils, zaļš sarkans, dzeltens- visi kliedzoši. katram tonim ir nokrāsas, nekas nebūtu zaudēts, ja visi spilgtie toņi veidotu kādu plānotu, paredzētu toņu gammu, ne izkrāsošanai paredzētu grāmatu, kur ķeras klāt flaumjiem, kas gadās pirmie pa rokai. "Izkrāso pats!" jau nekļūst par kopoto rakstu daļu, kas paredzama tālākai koplietošanai, mēģinot saskatīt māksliniecisku domu. Vēl mazāk krāsojamā grāmata man šķiet īstā, ko ievietoju plauktā līdzās Marka Tvena literatūrai, tai skaitā Tomam Soieram.

Kārtējā sad...tā klasika?