Kaspars Pūce. Mēs taču dzīvojām!

Klausījāmies abas ar meitiņu.Gan smējāmies gan nobirdināju asariņu.Paldies brāļiem Pūcēm un režisorei par tik patiesu,tēlainu darbu.

Paldies Kasparam Pūcem un radio darbiniekiem par raidījumu!!!

miljs paldies, Maksliniekam! Man ir mazs delins un es loti gribetu, lai mans mazais spurainais trisgadnieks, kad bus paaudzies, noteikti so noklausas!

Paldies Kasparam par brinishkigo darbu - stasts uzrakstits un ieskanots ta, ka ne tikai smieklu asaras birst par vaigiem, Loti emocionali, loti humorigi, loti patiesi! Un brala Valta Puces muzikala apadare ir vieta, un radio montaza veidota ta, ka nespiez lieku asaru, bet virza darbibu uz priekshu un uztur interesi dzirdet - kas tam mazajam puisitim vel bus japiedzivo par brinumiem un briesmam. Kaspars neggrib saraudinat un ir optimists. Berna [iedzivojumi un atminas strada uz musu emocionalo pieredzi labak ka trcinoshas balss vestijums par shausmu pardzivojumiem. Un merkis sasniegts! Kaut sho radioierakstu-radiolugu varetu klausities berni un jaunieshi. Velreiz paldies Kasparam, Antonijai Apelei, Valtam Pucem un Latvijas Radio, ka to parraida.