Kino un teātra "saprecināšana"

Tā parūka, protams, iegāza, bet tas taču bija darīts ar nolūku! Tāds kino semiotikas paņēmiens, kā parādīt visu to bagāžu, ar kādu Blanša ierodas Kovaļsku ģimenes ligzdā - vairs ne pirmā jaunība un svaigums, samākslotība, kas viņa pati uzskata par pašcieņu, ar kādu viņa nes savu izcelsmi, ka viņa ir "labāku ļaužu" (tas ļoti skaidri redzams viņas attiecībās ar pārējiem lugas personāžiem, bet īpaši jau ar māsu, kuru viņa uzskata par neglābajami pazemojušos, apprecoties ar dabisko un nesamāksloto "vienkāršo ļaužu" Stenliju), kā arī skaudrā vēlme atrast cilvēku, kuru viņa varētu mīlēt un kurš mīlētu viņu. Šajā filmā Vivjenai Lī nebija uzdevums būt žilbinoši elegantai dāmai, kāda viņa pat nebūtu jāspēlē, bet gan T. Viljamsa Blanšai, kura ierodas pie Kovaļskiem jau totāli iedragāta, lai neglābjami un mokoši ietu bojā pavisam.

Vivjenu Lī filmā iegāž tā blondā parūka, kas ekrāna tuvplānos ir uzkrītoša un izskatās samāksloti - īpaši blakus nesagrimētajam un nesafrizētajam Brando.

Man tā ir Vivjena Lī, nevis Marlons Brando, ar ko man šī filma asociējas. Starp citu, viņa dabūja par to ne tikai Oskaru, bet arī BAFTA balvu, Zelta Globusu un Volpi kausu. Un man ir savi iemesli domāt, ka viņa Blanšas lomā pārspēja visu, ko bija darījusi līdz tam, Skārletu, protams, ieskaitot.

Pavisam noteikti cilvēki, kuri nopietni interesējās par kino , šo filmu ir redzējuši. Jo savā ziņā tā ir kulta filma, bet tas nav Vivjenas Lī dēļ. Tā bija Marlona Brando karjeras izlaušanās filma. Brando radīja kulta tēlu- Mačo. Vesela subkultūra...T-krekli, džinsi...Un šarmanta brutalitāte.

Gan jau, ka tomēr kādam Latvijā Ilgu tramvajs tomēr saistās ar Vivjenu Lī un filmu, nevis ar Antru Liedskalniņu un teātri, piemēram, man, jo man, sakarā ar vecumu starp 30 un 40, nav laimējies to izrādi Drāmas teātrī redzēt, bet filmu gan. Un ir zināms iemesls domāt, ka bez manis noteikti vēl Latvijā ir vismaz daži tādi cilvēki. Tā ka par velti šaubāties, "vai kādam Ilgu tramvajs Latvijā saistās ar Vivjēnu Lī"... Cita lieta, ka šīs konkrētās JRT izrādes gadījumā, spriežot pēc atsauksmēm, radošajai komandai, šķiet ,nav izdevies īsti pacelt šo uzdevumu. Es gan domāju, ka tāpat aiziešu vēlāk noskatīšos, kad tramvajs būs īsti iegājis savu sliežu gropēs.

Ekranizācijas ir taisītas pēc gandrīz visām T.Viljamsa lugām, kurām vispirms bija mežonīgi panākumi Brodvejā. Ilgu tramvajs-Vivjena Lī, Marlens Brando, Kaķis uz nokaitēta skārda jumta- Elizabete Teilore, Pols Ņūmens, Tetovētā roze- Anna Manjani, Berts Lankasters. Un visām lugām adaptācijas ekranizācijai taisīja pats Tenesijs Viljams. Bet tās ir adaptācijas nevis orģinālscenāriji. Un litaratūras vēsturē T.Viljams tomēr ir atzīmējies kā viens no XX gadsimta dižajiem dramaturgiem nevis scenāristiem. p.s. Elija Kazana vispirms bija režisors iestudējumam Brodvejā, un praktiski filmējās visi iestudējuma aktieri, Brando ieskaitot. Nomainija tikai Blanšu , jo vajadzēja filmu zvaigznes vārdu un mērogu. Un Vivjenai Lī pēc Skārletas bija ļoti skaļš vārds... Un Oskarus arī dabūja visi, Miču un Stellu ieskaitot. Neiedeva tikai tam, kurš to pa īstam bija pelnījis... Marlona Brando Stenlijs Kovaļskis kļuva par kulta tēlu vairākām paaudzēm...T-krekls, džinsi , motocikls...

Bet Inese Mičule JRT taču nupat iestudēja T. Viljamsa lugu, vai tomēr šī paša autora scenāriju? Tas šajā gadījumā laikam ir diezgan būtiski, ne?

Puliceru luga dabūja 1948.gadā, nevis 1947. Lasīju NN rakstu KDI, - izrādās Viljamsss arī Oskara nomināciju dabūja par scenāriju.

Diemžēl raksta i-versijā trūkst fragmenta, kur aprakstu, kā Tenesija Viljamsa luga kļuva par paša Viljamsa sacerēto kinoscenāriju Elijas Kazana slavenajai filmai Ilgu tramvajs.