Kā izdzīvot mazai tautai starp lielām tautām, ja mūsos cīnās seni aizspriedumi ar modernu māņticību, racionāli priekšlikumi ar iracionālām aizdomām, personiskā labklājība ar nolemtību trūkumam. Vai ir iespējama vienošanās konkrētiem darbiem, ja katram sava taisnība šķiet vienīgā pareizā?
Alberta Bela romāns Cilvēki laivās vēsta par kuršiem, kas apdzīvo Kuršu mari un ko vārda tiešā nozīmē aprij Sventes kāpa, bet netiešā – blakus dzīvojošie, bagātākie un izglītotākie prūši. Šis romāns ir viens no ievērojamākajiem darbiem latviešu literatūrā, kas iezīmē nacionālās pašapziņas pieaugumu un vēsturiskās atmiņas atgriešanos. Alberta Bela romāna iestudēšana teātrī bijis sen lolots notikums. Autors pats pagājušā gada rudenī uzticēja darba iestudēšanu Latvijas Nacionālajam teātrim un bija gandarīts par teātra piesaistīto radošo komandu Ineses Mičules vadībā. Diemžēl autors nesagaidīja pirmizrādi, tāpēc izrāde tiks veltīta Alberta Bela piemiņai.
Romāna un izrādes darbība norit 19. gadsimta vidū Kuršu kāpā. Personu tēli veidoti, pārstāvot krasi atšķirīgus cilvēciskas uzvedības modeļus. Stāsti ir dažādu atziņu, paradoksu un asociatīvu paralēļu caurvīti un spoguļojas tēlos. “Ja cilvēku griba būs vienota, tad tā veidos vēsturi. [..] Mēs abi sēžam ar jums vienā laivā, tikai airējam katrs uz savu pusi,” vēsta skolotāja Kuroņa atziņas Leldes Stumbres veidotajā dramatizējumā. Lai arī Alberta Bela romāns izdots 1987. gadā, tajā iekļautie simboli un tēmas ir bijuši aktuāli gan tolaik, gan šobrīd, iestudējot izrādi.
Izrādes režisore Inese Mičule hrestomātiskajā Bela romānā rod šādas kopsakarības: “Skaistais un reizē skumjais Alberta Bela romāns mūsdienās nav mazāk aktuāls kā tā iznākšanas laikā. Toreiz uzsvars bija uz tautas izdzīvošanu nebrīvības apstākļos, tagad – uz mūsu kultūras vērtību un valodas saglabāšanu neatkarīgā valstī. [..] Man sāp doma par to, ka mūsu tauta reiz var pārstāt būt tauta, ka svešās vērtības, tradīcijas, valodas nenovēršami pārņems un aprīs mūs tāpat kā smilšu kāpa piejūras ciemus. Taču mēs vēl varam ietekmēt straumi – kopt savu zemi, savu valodu. Tikai mūsu pašu kultūras vērtības stiprinās nācijas mugurkaulu brīdī, kad tuvosies kaut kas liktenīgs, lai mēs nepalaistu garām iespēju joprojām būt brīviem.”
Režisores Ineses Mičules režija pēdējo sezonu laikā novērtēta kā īpaši nozīmīga, spilgta un novatoriska – 2024. gadā režisore kļuvusi par Teātra dienas izcilības balvas laureāti, saņemot Eduarda Smiļģa balvu. Latvijas Nacionālajā teātrī iepriekš uzvedusi Rimanta Ziedoņa darbu Paradoksālā Latvija (2019), Braiena Frīla Dejas Lūnasas svētkos (2014) un Uku Ūsberga lugu Galvas maiņa (2012). Saņēmusi Spēlmaņu nakts 2009 balvu nominācijā Gada spilgtākā debija un virkni nomināciju.
Izrādes Cilvēki laivās radošā komanda: režisore Inese Mičule, dramatizējuma autore Lelde Stumbre, scenogrāfs Gints Sippo, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, komponists Rihards Zaļupe, horeogrāfe Liene Grava.