Kritiķi vērtē:
Silvija Radzobe
Austriešu mūsdienu dramaturga G.Barilli lugā — skumji liriskajā komēdijā — darbojas četri varoņi — trīs dažāda rakstura un vecuma sievietes, kā arī telefons, kurš kļūst par simbolisku Vīrieša iemiesojumu, jo pa telefonu zvana tikai Viņi. Vispār Telefons — Vīrietis ir "maita", jo pārraida galvenokārt negatīvu informāciju — ir pārdomājis, kavēsies, neieradīsies vispār, nolēmis šķirties, jo atradis citu utt. Un tajā pašā laikā — sieviešu noskaņojums ir verdziski atkarīgs tikai no telefona, resp., vīrieša. Kaut arī luga it totāli antifeministiska, jo noliedz sievietes kā cilvēka pašvērtību, jaunā režisore Anita Sproģe ar aktrisēm Sigitu Jevgļevsku, Ievu Jurjāni un Maiju Romaško Liepājas teātra Mazajā zālē radījusi siltu un gaišu izrādi, jo visām četrām māksliniecēm piemīt veselīga un gaumīga pašironija. Turklāt režisore pratusi aktrises atraisīt vieglai, impresionistiskās noskaņu maiņās ņirbošai psiholoģiskai spēlei, kas uz skatuves notiekošajam liek sekot ar aizrautību.
Līga Ulberte
Medusmēnesis ir iestudējums, kas apstiprina divas patiesības par Liepājas teātri. Pirmkārt, teātrim izmisīgi vajadzīgs mazais spēles laukums. Pat neskatoties uz abstrakto Anda Stroda scenogrāfiju, Liepājas teātra Mālderzāles mājīgums un lielie jumta logi nodrošina Medusmēneša izrādei nepieciešamo istabas — dzīvokļa atmosfēru un aktieru tuvplānus. Otrkārt, Liepājas teātrī ir cienījama, profesionāla aktieru trupa, kurai nepieciešams uzticams un ieinteresēts režisors. Debitante režijā A.Sproģe jau otrajā izrādē vienā sezonā (skatīt arī Slīdošo Lūči Nacionālajā teātrī) pierāda profesionālu māku kvalitatīvi strādāt ar aktieriem psiholoģiskas kamerspēles apstākļos. Neraugoties uz melodramatiski prognozējamo lugas sižetu, aktrises Sigita Jevgļevska, Inese Jurjāne un Maija Romaško izveidojušas pieredzes, temperamenta un dzīvesstila ziņā atšķirīgus, dzīvus raksturus, kuriem interesanti sekot līdzi. Tapusi nepretencioza, silta un asprātīga izrāde.
MĀRĪTE GULBE
Komercizrāde sieviešu auditorijai par tipiskām, žurnālos bieži apspriestām problēmām, kas centrējas ap brīvības un partnerības asi, izvēles situācijām un trim atšķirīgiem sieviešu raksturiem — emancipēto vientuli, ģimenes sievu un nimfomāni. No šī materiāla režisore Anita Sproģe izveidojusi itin aizraujoši skatāmu izklaides gabalu, kas labi iederas jaunajā spēles vietā — Liepājas teātra Mālderzālē. Novērtēju, ka jaunā režisore necenšas eksponēt sevi ar īpašiem inscenējuma paņēmieniem, bet strādā ar aktieri, palīdzot atklāties neierastākos aspektos. Izveidots saskanīgs aktrišu ansamblis, no kura visvairāk gribētos uzsvērt Ineses Jurjānes pievilto sievu Barbaru, kas demonstrē līdz šim neizmantotas raksturotājas īpašības. Arī Sigita Jevgļevska pārliecina intelektuālās psihoterapeites Kristīnes tēlā, atmetot citkārt ekspluatēto valšķīgo koķetumu. Maijas Romaško bohēmiskajai Lindai varbūt par spēcīgu dozēta bravūra, tēls niansētāk atklājas noslēguma daļā.