Mājās. Pie Anša
Ar izrādēm Dailes teātrī no 27. līdz 29.maijam atzīmē Anša Rūtentāla kustību teātra 30 gadu jubileju
Garš gaitenis komunālajā dzīvoklī, pa kuru gājuši pie Rūtentāla klausīties mūziku. Maza istabiņa. Magnetofons. Kasetes. Viņa čības. Kā viņš turēja rokas… — "vecie kustoņi" reiz sanākuši un likuši kopā savas atmiņas par savu pāragri no dzīves aizgājušo skolotāju Ansi Rūtentālu. Roberta Ligera slavenās Rīgas Pantomīmas skolnieks 1978.gadā LU Studentu teātrī izveido Kustību un plastikas grupu, kas vēlāk pārtop šodien par leģendāro dēvēto Anša Rūtentāla Kustību teātri.
Jubilejas izrādēs Dailes teātra Mazajā zālē Anša Rūtentāla kustību teātris rādīs gan esošās izrādes un kompozīcijas, gan pilnīgi jaunus uzvedumus. Uz skatuves būs iespēja redzēt gan teātra pašreizējos dalībniekus, gan tos, kas kopā ar Ansi Rūtentālu veidoja pašu pirmo izrādi, gan arī A.Rūtentāla audzēkņu veidotas kompozīcijas. 27.maijā tiks atvērts A.Rūtentāla radošai darbībai veltīts katalogs.
"Atkārtot Ansi ir pilnīgi neiespējami," pārliecināta viena no Rūtentāla pirmajām audzēknēm Rita Grīnfelde, kas jau 12 gadus turpina skolotāja darbu — māca topošajiem aktieriem skatuves un ķermeņa plastiku. Viņasprāt, tehnikas vai metožu ziņā nemaz nepastāv īpaša Rūtentāla skola. "Īpaša bija viņa harizma, smalkā cilvēciskā personība," Rita Grīnfelde atceras, ka daudzus Rūtentāla taktiskums un neuzstājība pat kaitinājusi un viņi aizgājuši ar priekšstatu, ka te visi vārās savā sulā. "To, ka tajā sulā ir ļoti daudz visādu garšvielu un zālīšu, sagaršoja tikai ar laiku," tie, kam patika viņa mūzika tiešā un pārnestā nozīmē varēja no Rūtentāla paņemt ļoti daudz. "Mēs jutāmies citādāki, kā baltie zvirbulīši. Kopa, kopība… Bijām par to šausmīgi lepni." Rita Grīnfelde stāsta, ka "kustoņu seniori" īstenojuši Rūtentāla mūža ideju. Rūtentāls gribējis iestudēt izrādi Ēna, bet tā arī nav paspējis noskaidrot sev, kas īsti ir ēna. Gunas un Viļņa Bīriņu, Gundegas Lapiņas un citu LU Studentu teātra Kustību grupas dalībnieki no 1978.gada iedvesmotā izrāde interpretēs ēnu "kā to, ar ko tu dzīvo, visa mūža bagāžu". Ansis Rūtentāls, kaislīgs alternatīvās mūzikas kolekcionārs, kustības teātri izprata kā mūzikas vizuālu interpretāciju. Rita Grīnfelde: "Es kopš tā laika vairs nespēju normāli klausīties radio. Vai nu es pieslēdzos mūzikai, vai nu tā man traucē. Tas, kā Ansis mūs radināja klausīties, ir otra izglītība, mūža izglītība". Arī Pēteris Vasks viņam nekad neesot liedzis savu mūziku.
"Kustoņi nekustieties! — uzsauca Ansis, un mēs visi stāvējām. Plānos triko, odi kož kā traki," Rūtentāla idejas neviens neesot apšaubījis, bijusi pārliecība, kas viss notiek mākslas vārdā. Arī 80.gados raksturīgās performances dabā un pilsētvidē. Nekurnēdami "kustoņi" esot mazgājuši nost grimu aukstā ezerā.
"Tas bija amatierteātris. Tas nozīmē, ka cilvēki brīvi plūst un aiziet. Tikko tu esi izaudzinājis jaunu maiņu, ar kuru varētu sākt riktīgi strādāt, tā aizlido, un atkal jāsāk no nulles," audzēkne domā, ka Rūtentālam tā arī neizdevās līdz galam īstenot savas idejas. "Es domāju, ka viņam kā māksliniekam tā bija traģēdija — nekad līdz galam nerealizēt savas ieceres. Viņš ilgus gadus strādāja par automehāniķi un mehānisko darbnīcu sargu," atgādina Rita, kurai jubilejas izrādes sniedz māju sajūtu, atgriešanos pie kaut kā mīļa, kas bija svarīgs 20 gados un tāds ir joprojām.
Jubilejas izrāžu pilna programma lasāma kustību teātra mājaslapā: www.arkt.lv
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.