No 1978. līdz 2019. gadam Kopenhāgenas Gliptotēkā Kirstena Dēlholma ir iestudējusi sešus darbus, kas ieguvuši leģendāru slavu. Māksliniece ir labi pazīstama arī Latvijas publikai: sadarbībā ar Latvijas Radio kori Kirstena Dēlholma ir uzvedusi muzikālās izrādes Operācija: Orfejs, Kara daba un Neoarctic, un tās ir apceļojušas visu pasauli. Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves režisore ir iestudējusi Riharda Vāgnera operu Rienci.
Kirstena Dēlholma bija apvienības Hotel Pro Forma mākslinieciskā vadītāja kopš tās dibināšanas 1985. gadā. Kopā ar šo kolektīvu viņa ir radījusi vairāk nekā 60 starpžanru darbu, kas izrādīti vairāk nekā 30 valstīs.
Režisore Kirstena Dēlholma (1945–2024) bija māksliniece ar neierobežotu iztēles spēku. Publicitātes foto
"Kirstena Dēlholma bija unikāla māksliniece, kura ar savu spēcīgo vizuālo izjūtu, vēlmi izmēģināt jaunas mākslinieciskās pieejas un spēju veidot saikni starp dažādiem virzieniem noteica pilnīgi jaunus laikmetīgās mākslas standartus," uzsver Hotel Pro Forma valdes priekšsēdētājs Toms Ālbergs.
Dažas dienas pirms nāves māksliniece iepazīstināja kolēģus ar saviem lielajiem nākotnes plāniem. Viņas pēdējais iestudējums Liesmu metējs/Flammenwerfer, kura pasaules pirmizrāde notika šā gada 8. martā Malmē, 30. un 31. augustā atklās Orhūsas festivālu un 26., 27. un 28. septembrī būs skatāms Dānijas Karaliskajā teātrī Kopenhāgenā.
Izrādes Liesmu metējs sižeta pamatā ir zviedru mākslinieka Kārla Frēdrika Hilla (1849–1911) dzīve un daiļrade. Foto – Emma Lāšone
Liesmu metēju Kirstena Dēlholma iestudējusi kopā ar režisori Mariju Dālu. Izrādē piedalās leģendārais vācu mūziķis Bliksa Bārgelds (grupas Einstürzende Neubauten dalībnieks un bijušais Nika Keiva līdzgaitnieks kolektīvā The Bad Seeds; viņš ir Liesmu metēja oriģinālmūzikas autors) un godalgotais vokālais ansamblis IKI. Iestudējumā skan arī Nilsa Frāma mūzika. Scenogrāfiju un kostīmus radījis dāņu modes mākslinieks Henriks Vibskovs.
Liesmu metēja sižeta pamatā ir zviedru mākslinieka Kārla Frēdrika Hilla (1849–1911) dzīve un daiļrade. Jaunībā Hills pārcēlās uz Parīzi, taču viņa sapnis kļūt par veiksmīgu gleznotāju izjuka 1878. gadā, kad viņam tika diagnosticēta šizofrēniska paranoja. Hills vairākus gadus pavadīja slimnīcās Dānijā un Zviedrijā, pēc tam atgriezās savā bērnības mājā Lundā, kur par viņu rūpējās māte un māsa. Tur viņš dzīvoja izolēts no ārpasaules un maniakāli strādāja, radot darbus, kurus bieži iedvesmoja tā laika žurnāli. Viņš attēloja savu mainīgo realitāti, un daļēji māksla bija kā lūgšana pret ļaunumu, kas viņu vajāja. Hills sevi uzskatīja gan par upuri, gan glābēju. Viņa gleznas ir skaistas, skaudras un spēcīgas. Slimības gados viņš radījis vairāk nekā 4000 darbu, un daži no tiem ir izmantoti izrādē Liesmu metējs.
Informācija: hotelproforma.dk