Vai esam izslāpuši pēc Daugavas, kā tas bija XX gadsimta pirmajās desmitgadēs, kad Rainis – gluži kā pareģis – savā poēmā pauda noteiktu politisko prasību pēc latviešu valsts patstāvības? Vai 1987. gadā, kad režisora Valentīna Maculeviča iestudētā poēma Daugava ar komponista Mārtiņa Brauna neaizmirstamo mūziku Valmieras teātrī kļuva par vienu no spilgtākajiem trešās atmodas simboliem? "Par to nobalsos skatītājs," ir pārliecināts neatkarīgo un valsts teātru režisors Mārtiņš Eihe, kurš pēc 25 gadiem ir pārņēmis Daugavas stafetes kociņu. Arī XXI gadsimta Daugavā nozīmīga loma būs Mārtiņa Brauna savulaik rakstītajam dziesmu ciklam, ko izpildīs jauniešu koris Sōla (mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons), savukārt aktierus redzēsim gan uz skatuves, gan video, kas veidots mēmā kino estētikā. Līdz ar uzveduma pirmizrādi 21. martā Valmieras teātrī tiks atklāts piektais Rūdolfa Blaumaņa teātra festivāls.
Lanas Kazlauskienes interviju ar Mārtiņu Eihi lasi 21. marta KDi!