Izcila aktrise, kuras neparastais talants tika pamanīts jau studiju laikā – 1946. gadā viņa ienāk teātrī no skolas sola kā pirmā un tāda arī paliek visa sava aktrises mūža garumā līdz pat 2004. gadam un Alfreda Jaunušana iestudētai Sensācijai, nospēlējot gandrīz visas pasaules un latviešu klasikas mīlētāju, traģisko un arī komisko varoņu lomas. Spilgta, skaista, sievišķīga, šerpa, ar humora izjūtu kā dzīvē, tā uz skatuves apveltīta, muzikāla, strādīga, ar skatuvisko šarmu un noslēpumu.
Saņēmusi visus nozīmīgākos Latvijas valsts apbalvojumus par savu darbu, ieskaitot Triju Zvaigžņu ordeni un Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.
Nacionālais teātris Veltu Līni atzina par labāko 2002./2003.gada sezonas
aktrisi, māksliniece ir saņēmusi Elzas Radziņas iedibināto ceļojošo
balvu - kaklarotu.
Unikāli ir tas, ka gadu pēc mūža balvas saņemšanas Velta Līne 80 gadu vecumā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā Gada labākā aktrise par Fainas Raņevskas lomu A. Obrazcova Divas sirdis Indras Rogas režijā.
Kopš 2008. gada Teātra Ceļojošai balvai pievienojies arī Veltas Līnes gredzens, ko saņem labākā aktrise – mīlētāja.
Veltas Līnes lomas:
Kristīne R. Blaumaņa Ugunī /1948./,
Larisa A. Ostrovska Līgavā bez pūra /1948./,
Zenta V. Lāča Zvejnieka dēlā /1949./,
Bērziņu Liena A. Upīša Zaļajā zemē /1950./
Nora H. Ibsena Leļļu namā /1950./,
Katarīna Šekspīra Spītnieces savaldīšana /1951./,
Dezdemona Šekspīra Otello/1952./,
Maša Ļ. Tolstoja Dzīvajā mironī /1952./ ,
Helēna Šekspīra Sapnī vasaras naktī /1954./,
Zāra un Antonija Skroderdienās Silmačos /1955. un 1969. - arī Pindacīša 1975.g. iestudējumā/,
Dina Raiņa Jāzepā un viņa brāļos /1956./,
Ofēlija Šekspīra Hamletā /1959./,
Katjuša Ļ. Tolstoja Augšāmcelšanās /1960./,
Žanna d’Arka A. Upīša t.p. nosauk.lugā /1962./,
Roze P. Pētersona Man trīsdesmit gadu /1962., speciāli viņai rakstīta loma/,
Viola Šekspīra Divpadsmitajā naktī /1964./
Ņegina A. Ostrovska Talantos un pielūdzējos
Anna Kareņina Ļ. Tolstoja t.p.nosauk.darbā /1967./
Elvīra M. Friša Santakrusā /1971./,
Zelma H. Gulbja Cīrulīšos /1975., arī filmā/,
Oļiņiete brāļu Kaudzīšu Mērnieku laikos /1980./,
Eleonora Ī. Žamiaka Hamilkara kungā /1981./,
Indrānu māte R. Blaumaņa Indrānos /1988./,
Etele E. Tompsona Pie Zelta ezera /1995./,
Mamurē Ž. Sarmāna tāda paša nosaukuma lugā /1997./,
Skaidrīte Kociņa kundze /E.Vulfa Sensācija/
Informācija par izvadīšanu būs zināma 2.janvārī.