2003. gadā “Ādama stāsts” nonāca pie folkloras pētnieces Sanitas Reisones, 2008. gadā tika izdots grāmatā, 2011. gadā – nonāks uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves, pavēstīja I.Vasiļjeva. Iestudējumu veido režisore Indra Roga, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, muzikālās partitūras autors, komponists Juris Vaivods u.c. Titullomu jauniestudējumā spēlēs Uldis Anže, lomas - Marija Bērziņa, Dace Bonāte, Lolita Cauka, Rūta Dišlere, Liene Gāliņa, Daiga Kažociņa, Anna Klēvere, Dita Lūriņa, Alise Polačenko, Ilze Rudolfa, Evija Skulte, Laura Zunda, Ainārs Ančevskis, Jānis Āmanis, Gundars Grasbergs, Ģirts Jakovļevs, Juris Lisners, Ģirts Liuziniks, Uldis Norenbergs, Ivars Puga, Jānis Skanis. “Kā atrast īsto un vienīgo? Ādamam no Mazsalacas šai lietā diez ko sekmīgi nebija gājis, jo sievu viņš bija braucis bildināt deviņas reizes. Desmitā bijusi īstā. Šī dzimtas leģenda, ko pirms simts gadiem pierakstījis pats Ādams, nonākusi līdz mūsdienām, lai vēlreiz uzdotu to pašu jautājumu – kā un kur atrast savas sirds otru pusi? Jo - kā tad bez laimes dzīvot... “ par izrādi vēsta tās veidotāji.Ādams Purmalis dzimis 1846. gadā kā trešais bērns un vecākais dēls Mazsalacas, tolaik Valtenberģu, pagasta. Kad pienāk laiks ņemt sievu, Ādama izredzes nav diez ko labas – kaut arī viņš ir vecākais dēls, mājas ir norakstītas Ādama jaunākajam brālim ar aprēķinu, lai abiem dēliem nebūtu jāiet rekrūšos, jo vecākais dēls Ādams daudz slimo, kas dod cerību izvairīties no dienesta, bet jaunākais dēls no dienesta varētu tikt atbrīvots kā nākamais saimnieks. Vecāku iecere izdodas, bet līdz ar to Ādams iemanto apzīmējumu “nabags kroplis”, un viņa sociālais statuss meitu un viņu vecāku acīs nav pievilcīgs. Sievas meklējumi ilgst vairāk nekā gadu, no 1874. gada pavasara līdz 1875. gada jūlijam, un deviņas meitas ar dažādiem aizbildinājumiem viņam atsaka cita pēc citas – te vecāki neļauj, te patikšanas trūkst, te mantas nav gana. Tikai ar vienu no viņām Ādams tiek līdz altārim, bet tad arī Edīte pārdomā. Beigu beigās Ādams bildina meitu Zapu, ko līdz šim bija turējis par nepiemērotu kandidatūru ģimenei – slimīga bijusi un puišu vidū nav diez kā vērtēta, tomēr tieši Zapa kļūst par Ādama sievu, laulībā piedzimst septiņi bērni, un “slimīgā” Zapa nodzīvo līdz 90 gadu vecumam. Ādama dzimtu turpina – Marija, Līze, Jūla, Jete, Krišjānis, Kārlis, Gustavs. Mazsalacā vēl šobrīd dzīvo Ādama vecākās meitas Marijas meita Berta Bauma un jaunākā dēla meita Ausma Arnava, kā arī Jūlas mazmeita Ērika Siktare.
Nacionālajā teātrī pēc 19.gs.zemnieka dienasgrāmatas iestudē izrādi Ādama stāsts
28.aprīlī Nacionālā teātra Lielajā zālē notiks šīs sezonas pēdējā jauniestudējuma – Ādama Purmaļa melodrāmas “Ādama stāsts” – pirmizrāde, informēja teātra pārstāve Inga Vasiļjeva. “Ādama stāsta” autors ir pats Ādams Purmalis – Mazsalacas puses zemnieks, kas savu dzīvesstāstu pierakstījis “grāmatā” – 400 lappušu biezajā pierakstu burtnīcā, ko nodevis saviem bērniem mantojumā kā liecību par savu dzīvi un laiku.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.