Ar laiku, iepazīstot tuvāk Krodera domāšanu un interešu loku, šķita, varēs šo to prognozēt attiecībā uz viņa jaunajiem uzvedumiem. Bet - nekā. Tas nozīmē, ka režisors, pirmkārt, nekad nav bijis apstājies savā attīstībā, lai ekspluatētu «vecus taukus», otrkārt, viņš spēj dzīvē ieraudzīt tādus procesus, ko citi vēl neredz. Tāpēc Kroders man allaž ir bijis arī logs uz tiem eksistences slāņiem, kuru vēl nav, bet tūlīt kļūs aktuāli visiem. Tātad - kaut kādā mērā pareģis vai gaišreģis. Vienalga, vai runa ir par viņa pirmo, otro, trešo vai ceturto Hamletu, Liepājas Noziegumu un sodu, Valmieras Hedu Gableri, Idiotu, Ķiršu dārzu, Mākoņains, iespējams, skaidrosies…Manuprāt, viens no Oļģerta Krodera, bez pārspīlējuma var teikt, mūžīgās jaunības noslēpumiem, kā dēļ viņš arī deviņdesmit gadu vecumā iestudē negaidītas, radošas izrādes, kā dēļ ar viņu ir interesanti sarunāties - ne tikai par teātri vai mākslu vispār, bet arī par dzīvi, tai skaitā politiku un vēsturi -, ir tas, ka viņš allaž ir bijis atvērts kontaktiem ar jauniem cilvēkiem - nepaklausīgiem, bet talantīgiem puikām, smukām un apdāvinātām meitenēm. Viņš tos mīl, paslēpies aiz labsirdīgas ironijas, priecājas par viņiem, nekad nav skolmeistariski uzbāzīgs un personisko brīvību ierobežojošs. Un viņi - aug. Kad 1985. gadā par bērnišķīgi stulbu izrunāšanos Drāmas teātris atlaida jauno aktieri Juri Rijnieku, viņu Liepājā pieņēma Kroders, saskatīja puisī režisora dotības. 2001. gadā Nacionālajā teātrī, iestudējot S. Moema Teātri, Kroders uzticējās jaunam scenogrāfam, kuram tas bija pirmais darbs profesionālā teātrī. Turpmāk Mārtiņš Vilkārsis būs scenogrāfs visām Krodera Valmieras otrā perioda izrādēm. Iedarbība ir abpusēji auglīga: no Krodera Mārtiņš faktiski iemācījās saprast teātri. Savukārt Kroders ar Mārtiņu ieguva to, kā viņam teātrī iepriekš nekad nebija bijis, - ne tikai pastāvīgu scenogrāfu, kas viņu saprot, bet arī mākslinieku ar labu gaumi un oriģinālām idejām, kas beidzot padarīja Krodera izrādes arī vizuāli pievilcīgas.Pateicoties Oļģertam Kroderam, kautrīgā provinces meitene Indra Briķe Liepājas teātrī izauga par izcilu traģēdijas aktrisi, Jānis Makovskis un Juris Bartkevičs - kļuva par savas paaudzes latviešu aktieru izlases pamatsastāva spēlētājiem; XXI gadsimtā Valmierā par viņa jaunajām zvaigznēm kļuvušas Ieva Puķe un Elīna Vāne. Ciešas saites Kroderu saista ar Evitu Sniedzi - četru Krodera iestudēto lugu autori un sievišķīgi šarmanto Valmieras teātra direktori. Varu iedomāties visādu Kroderu, arī pārsteidzīgu un kategorisku, kā intervijā žurnālam Ir, par ko jau nedēļu cepas visa mūsu teātra pasaulīte. Bet nekad - vecu.
Oļģerta Krodera mūžīgās jaunības noslēpums
Ja man jautātu, ko nozīmē būt par teātra kritiķi, tad viena no atbildēm varētu būt - mēģināt saprast Oļģertu Kroderu. No viņa psiholoģiski izsmalcinātajām izrādēm - vairāk nekā no jebkurām citām - es mācījos to, ka izrāde nav luga. Tātad - pašu teātra būtību. Tieši viņa uzvedumos saslimu ar to detektīva - pēdu dzinēja - kaislību, kas mani teātrī vilina joprojām, - saprast, kas ir tas, kas tiek pateikts bez vārdiem; kā notiek tas, ka grāmatā nodrukāti teksti uz skatuves nozīmē ko pilnīgi citu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.