Par mežu cilvēkā

Zūdības dejas ir mēģinājums šķietami ikdienišķos attiecību ciklos izdejot pārlaicīgas cilvēciskas vērtības. Zūdības dejas pirmizrādi piedzīvoja 3.oktobrī DFab Latvijas Kultūras akadēmijas konferences Metamind"2008 ietvaros, un tobrīd vēl nebija skaidrs, vai pirmā izrāde nebūs arī vienīgā. Kompānija tomēr atradusi iespēju iestudējumu parādīt vēlreiz, un dejas cienītājiem tā ir lieliska dāvana svētkos. Un ne tikai viņiem. Izrādei raksturīgs demokrātisks vieglums, kas uz satikšanos aicina arī tos, kuriem modernā deja ir sveša. Gribas domāt, ka Zūdības dejas var kļūt par sākumu kāda skatītāja skaistām attiecībām ar laikmetīgo deju, jo šī nudien ir iedvesmojoša — vienlaikus emocionāla un intelektuāli piesātināta — izrāde. Tā šodienas teātrī ir reta un ārkārtīgi valdzinoša kombinācija. Emocionalitātes un intelektualitātes savdabīgais sajaukums izrādei ir ļoti svarīgs tās struktūras dēļ — kad nogurst no viena, var patverties otrā. Tāpat kā DFab rudenī, arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā šovakar tiks rādītas nosacīti četras Zūdības deju izrādes. Tas ir, četrdesmit piecu minūšu izrāde, kas bez pārtraukumiem tiek atkārtota četras reizes pēc kārtas. Nokavēt izrādi nav iespējams — trīs stundu laikā skatītāji aicināti ienākt izrādes telpā jebkurā brīdī, tāpat — to pamest. Tikai jūsu laika izjūta nosaka, kādu izrādi redzēsiet. Dejotāji — Ramona Galkina, Ilze Zīriņa, Santa Grīnfelde, Andris Kačanovskis, Valērijs Olehno, Dmitrijs Gaitjukēvičs — pa kārtai izdejo nelielas ainiņas. Viņš, viņa, viņa, viņš, viņš... Dueta dalībnieki pa diognāli virzās pāri dejas laukumam. Viens no viņiem tiecas pārkāpt pāri malai — aiziet, kļūt nesasniedzams, nomirt —, otrs cenšas noturēt. Bezjēdzīgi, jo nepaveicami. Un tad atkal no jauna, ar citiem dueta dalībniekiem. Ritms suģestē — gan mūzikā, gan gaismās un videomākslā (abas izcilas kvalitātes), gan kustībās. Suģestē arī ritms, ko veido izrādes nozīmju sistēmas. Zūdības dejas stāsta par mīlestību, vientulību, vēlmi piederēt. Par to, ka cilvēks allaž ir viens. Arī par mežu gluži fiziskā nozīmē — pirmatnīgu, mulsinošu, saudzējamu. Vai to mežu, kas pašā un kas otrā cilvēkā, un ko līdz galam nekad nav iespējams saprast. Mazliet no pasakas, mazliet no realitātes un pāri visam nedaudz smeldzīgas gaišas skumjas.Teātris Olgas Žitluhinas dejas kompānijas izrāde Zūdības dejas. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 16. XII, sākums plkst.17.30. Biļetes Biļešu paradīzes kasēs, cena — Ls 4.