Pēteris Pētersons. Ticiet mākslai

Nebūtu paša Pētera Pētersona rakstītā un darbībā atraisītā teātra, nebūtu Ievas Zoles divas grāmatas, veltītas Pēterim Pētersonam, mēs pārāk maz zinātu, dzirdētu, runātu par šo pretrunās plosīto personību, kas, kā vilciņš mūžīgi griezdamies, ar svelpjošu skaņu aicināja līdz tos, kas vēlējās viņā klausīties un prata arī ie-klausīties. Nav vairs no svara tās apkārtrunas, ka Pētersons pats krietnu daļu no Ievas Zoles grāmatas sarakstījis. Kā citādi, ja ne sarunājoties, vienam otru izprotot, var tapt grāmata, kas atspoguļo radošu garu, kas atrodas pastāvīgā konfliktā ar sevi un apkārtējo pasauli mūža garumā. Tik vien iebildīšu, ka netīk tie ierunātie vārdi par Latviešu un Teātra biedrību, kur arī Pētersons dižus darbus it kā darījis. Darīja jau..., bet vairāk izmantoja iespējas ārzemes apbraukāt, jo šīs organizācijas varēja radošās vēlmes finansiāli atbalstīt. Citādi- paldies Ievai Zolei par Pētera Pētersona dzīves un darba apzināšanu un ilglaicīgu priekšā celšanu, turoties pretim latviešu sakāmvārdam: kas no acīm nost, tas no sirds ir laukā.