Recenzija. Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis

Labprāt redzētu šo izrādi vēlreiz. Man viss šķita komisks un asprātīgs. Galvenie varoņi pievilcīgi dziedājumā un tēlojumā. Publika gan nopietna un atturīga savās izpausmes, piemēram, nepazīstams pusaudzis starpbrīdī nenocietās nepateicis, ka bija gaidījis pavisam ko citu. Atceros, ka 1978.gada Šerlokā Holmsā publika tāpat visriņķī nopietni sekoja skatāmajam. Varbūt, ka mana ļoti pozitīvā attieksme ir saistīta ar to, ka neesmu skatījusies ne "dejo ar...,dziedi ar..",, ne šlāgeraptaujas, ne atlases, ne Sipenieci, bet toties biju lasījusi Z.Radzobes iznīcinošo kritiku. Uz skatuves redzētā pretstats lasītajam MAN bija dzīves paradokss, bet jaunajiem tēlotājiem? Šeit izteiktie pieklājīgie ieteikumi Z.Radzobei ir vienkārši mutes dzesināšana. Manas domas ,ka lieka ir nevis teicēja un meiteņu koris, bet šāda autore. Vienīgā cerība ,ka teātra publika un "Dienas" publika ir divas atšķirīgas lietas. Vai tad "Diena" ir ieinteresēta (man tā ir otra Z.R."subjektīvā" recenzija - Hamlets) vēl turpināt šo sadarbību?

žēl ka izliek tik daudz naudas par tik nožēlojamu produktu, kur mākslas nav nevienā vīlē... diezgan uz bezgaumības robežas balansē šis balagāns. Nu un teicēja bij vienkārši nebaudāma...

paklau, bet vai nav vieglāk šo recenzenti likvidēt no portāla - apnika jau viņas profānie teksti DELFOS, tagad iekārtojusies te. Jums pašiem taču profesionālu rakstītāju netrūkst - Adamaite, Verhoustinska, Naumanis, Lūsiņa... Ko šī ambiciozā studente te vārās?!

Jaa, skola zinaama un aciimredzama. Vai nu gjimenes naids saaktos, ja uzraxtiitu ne taa, kaa Silvija raxta?! Izraade bija forsha! Taa ir domaata izklaidei! ES saprotu, ka recenzijas meedz buut subjektiivas, bet kkads profesionaalisms jau arii ir jaapatur, komentaaru raxtiitaaji var raxtiit stilaa man nepatika un viss!, ne jau recenzenti. Turklaat, ja pati, piedodiet, speej domaat tieki vienaa virzienaa, nevajag nolikt citus, kuri domaa savaadaak. Ja nesaprata, nevajag pazinjot, ka bija slikti. Operatiivi uzraxtiita recenzija nu gan nav, es taadu (kvalitaates zinjaa) buutu vareejusi publiceet jau vakar...

Smieklīgi ir tas ar kādu pietāti pret E.L. Vēbera vidusskolas laiku mūziklu izturas recenzijas autore. Varbūt nevajag censties būt tik pārnopietnai un tvert vieglāk, tieši tā kā to piedāvā konkrētā izrāde konkrētajā teātrī. Samanāmas bailes priecāties, jo Latvijas kritiķiem diemžēl nav iemaņu komēdiju kritizēšanā, jo jebkas jautrs un priecīgs a'priori tiek pasludināts par zemo mākslu. Piedodiet, cienījamie kritiķi, bet no jūsu līdzšinējās darbības nākas to secināt. Žēl, ka netiek novērtēta Vizbuļa labā aktiermeistarība savienojumā ar lielisku vokālu, kas patiesi ir īsts atradums. Viņš tēlu atklāj nepārspēlējot, bet ironiski precīzi un nebūt nav nekāds pozitīvais tēls. Daudzie cilvēki tieši bija ļoti labi organizēti un vispār apnika apstrīdēt recenzijas autori, jo kopumā bija pārsteidzoši labi nostrādāta darba iespaids. No skatuves plūda azartisks prieks.

Cien. recenzentei tiešām būtu pēdējais laiks braukt kaut kur mācīties teātra kritiku kā profesiju, ne vaļas prieku, ko viņa acīmtrdzot "inficējusi"no savas uzvārda māsas S.Radzobes, jo Latvijā, ar dažiem niecīgiem izņēmumiem, teātra kritķā valda "patika-nepatika"subjektīvism s un par profesionalitāti nerunājot nemaz, jo to nav kur apgūt. LU fakultatīvais S.Radzobes-amatieres-filoloģe s kaprīzes izaudzināt sev dubultnieces taču nevar uztvert nopietni. Man patiktu, ja Dienā vairāk recenzijas rakstītu M.Zieda, E.Tišheizere, arī N.Naumanis tā kā pieklusis...

Izrāde bija jautra un dzīvespriecīga... garlaicīgi nebija. Vismaz pirmizrādē [nezinu, kuru izrādi lūkojusi recenzente] dejas bija OK un arīdzan ļoti ironiskas. Par haosu uz skatuves runāt būtu pagrūti, ja vien ar vārdu "haoss" nesaprot to raibo ņirboņu, kas tika radīta... Negribu piekrist autores domai, ka vajag priekšzināšanas ... Ja neesi neko dzirdējis par miljonāriem [kā tādiem], faraoniem vai karaļiem, Elvisu vai Ēģipti, nez kas Tevi atnesis uz teātri... [Runa varētu būt par zināšanām nevis priekšzināšanā m...] Pats stāsts ir gana zināms un loģiski, ka līdzīgi citiem mūzikliem sajūtas un nianses dod mākslinieku personības... Vizbulis bija "lecīgais sapņotājs"... Krauja - ceļiniece laikā un telpā... Pārējie - kā nu kurais, bet brāļu bariņš bij aatraktīvs ar katra individuālo "inčīgumu"... Tā kā... Es gan būtu gribējis recenzijā lasīt: Ko tad autore ir īsti vēlējusies redzēt... tas man nav skaidrs....

pilnigi neatbilstosa recenzija. Liels lugums recenzijas autorei braukt uz arzemem un skatities dazadu zanru izrades, ari muziklus un ieviest sev kaut kadus adekvatus kriterijus. Lai kritizetu izrades, ar Latvijas pieredzi nepietiek un nepietiks! Velos piebilst, ka Vizbulis bija tads kadam bija jabut saja loma un izrade, trapits 100-ka. Gan aktiermeistariba, gan vokala meistariba, gad skatuviska harizma. Pateicoties tam, ka ir VIzbulis, mums var beidzot sakt iestudet muziklus!

skumji, ka nodalijums maaksla sobriid ir pakaartots nodalai izklaide, sis komentaars neattiecas uz DT izraadi, kas visnotalj ir izklaide

Man šķiet lieliski, ka Zane tik operatīvi uzrakstījusi recenziju. Piekrītu, ka tā ir paldies dievam neobjektīva, t. i. subjektīva, jo gluži loģiski - recenzija, kā jau viedoklis, nekādi nevar būt objektīvs. Tas kas man šķita iebilstams - recenzente pārāk īsu laiku veltīja, lai saprastu režisores spēles noteikumus un pārāk daudz laika, lai skidrotu, ko režisore nepareizi dara tajā izrādē, kuras autore ir Zane, nevis Rubesa. Tad ar iznāk kurpes vilkšana uz ne tās liestes un brīnīšanās, kāpēc nesanāk. Rubesa, manuprāt, gan ar pasakveidīgo pastāstiņu, gan stilizāciju ala 70. g sākums ir uztaisījusi bezbailīgu kičīgu, azartisku mūziklu, kurā jauki paskrien laiks.

Izrāde ir labi izturēts kičs, kas var patikt, var nepatikt. Bet šķiet, ka recenzijas autore savam "nepatīk" tikai meklē šķietami objektīvus izskaidrojumus. Tas, ka kritiķe nespēj saskatīt funkciju teicējai, taču nenozīmē, ka tās tur nav. Tas, ka Jāzepa brāļi viņai nešķiet pietiekami labi dejotāji - tik pat labi tas varētu būt režisores kārtējais ironiskais piesitiens viss ir šķietamība, nekas nav gluži īsts. Un skatoties to pašu izrādi, es tomēr pamanīju Jāzepa lecīgo narcisismu, mani VIzbulis prata pārliecināt, lai aŗi kritiķei tas paslīdējis garām :) Vēl - kāpēc gan lai korim obligāti būtu liela loma izrādē? Jo kora galvenais uzdevums tik tiešām ir dziedāt un darīt to kvalitatīvi - kas meitenēm arī izdodas. Un komentēt notiekošo. To meitenes arī dara, pie viena vizuāli atgādinot spēles lauka nosacītību. Papildus lomas mākslīga piešķiršana tikai sadrumstalotu vēl vairāk jau tā mozaīkai līdzīgo sižetu. Kritika man liekas neobjektīva, bet pati luga arī nebūs mans mīļākais gabals :)

Izrāde gana laba priekš sava žanra. Nesaprotu, kādēl recenzijas autore kritizē Annu Krauju? Es domāju, ka viņa ir vismaz 50% no šī uzveduma veiksmes. Otros 50% es dotu tērpu māksliniecei.

Jāsaka, par šī mūzzikla uzvešanu man radās diezgan liels satraukums, kas laikam tomēr ir piepildījies - vai latvieši spēs adaptēt Raisa un Vēbera neapšaubāmi jūtamo ironiju visā tajā (viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc neviena Vēbera opera/mūzzikls nav kritizēts kā pārsaldināts)? Izskatās ka nav. Tas drusku kremt, jo zinu, ka teātris mums ir labs un mēs esam spējīgi pārnest citas vides ironiju savējā. Laikam jau tāds uzstādījums nebija. Tādā gadījumā Kaķi šķiet būtu bijuši daudz piemērotāki. Bet nu noskatīties laikam jau gribās tāpat :)